No 2. līdz 4. augustam norisināsies tradicionālais Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad pievērsīsies tēmai Dzīvība. Tajā ir gaidāmi vairāki jaundarbi, ko piedāvās režisori Matīss Budovskis, Mārtiņš Eihe, Elmārs Seņkovs, Valters Sīlis, komponists Edgars Mākens un dramaturģe Elza Marta Ruža. Pirms gaidāmā notikuma aicinājām viņus atbildēt uz jautājumu, kā viņi savā izrādē risina dzīvības tēmu, un nedaudz pastāstīt par savu iestudējumu. Valmieras vasaras teātra festivālā pie skatītājiem nonāks arī režisores Ivetas Poles semidokumentālā izrāde ar dramatiski komiskiem elementiem Daudz laimes dzimšanas dienā (interviju ar režisori lasiet nākamajā KDi) un igauņu kolēģes Neti Nīganenas vizuālā teātra izrāde Smieklīgais kalns, kas ir pētījums par vietas izjūtas zudumu ceļojuma pasaulē un ceļotāja pārgalvību, ko atmodina nolemtības priekšnojauta.
Atrast drosmi
"Mums kā jaunu cilvēku komandai ir svarīgi runāt par dzīvību kā par dzīvotgribu šajā mainīgajā un trauksmainajā ģeopolitiskajā, vīrusa un cita veida kontekstā, kas nepārtraukti atgādina par dzīvības nozīmību un trauslumu," saka režisors Matīss Budovskis, kurš kopā ar dramaturģi Lindu Rudeni veido filozofisku traģikomēdiju Šķirsts un vēlas kultivēt šo dzīvotgribu. Tas ir stāsts par šķirstu kā vietu, kurā cilvēki var paglābties no savām problēmām, rūpēm un sāpēm. "Mūsdienu Noass uz Valmieras vasaras teātra festivālu būs uzbūvējis šķirstu ar simt piecdesmit vietām. Iegādājoties biļeti, jūs varat nonākt tajā," atklāj režisors un vērš uzmanību uz to, ka starp šķirstu un teātri var vilkt paralēles tajā ziņā, ka māksla ļauj uzbūvēt pasauli, kurā patverties no ikdienas grūtībām.
Režisors Matīss Budovskis kopā ar dramaturģi Lindu Rudeni un citiem domubiedriem veido filozofisku traģikomēdiju Šķirsts un vēlas kultivēt dzīvotgribu. Festivāla publicitātes foto
Tomēr Noasu nesagatavotu pārsteigs ļaudis, kuri nav paguvuši iegādāties biļeti, tie, kas apelē pie viņa jūtām, lūdzot Noasu apžēloties un piešķirt pēdējo vietu tieši viņiem, – ieskicē iestudējuma veidotāji. "Radot šo izrādi, mēs vairāk domājam nevis par to, kā norobežoties no saviem līdzcilvēkiem, lietus un paglābties no problēmām, bet kā atrast drosmi un saņemt spēkus, lai cīnītos pret tām," akcentē Matīss Budovskis. Par iestudējuma norises vietu viņš pēc gaismotāja Nika Ciprusa ieteikuma ir izvēlējies Valmieras notekūdens attīrīšanas iekārtu teritoriju Grīšļu ielā 6. "Tā ir piemērota vieta, pa kuru doties uz šķirstu un pēc tam – uz mājām," uzskata režisors.
Kara palīgteikums
"Dzīvība turpinās visdažādākajos apstākļos, pie kuriem cilvēks pierod un vienlaikus nepierod. Viņš adaptējas un atrod veidu, kā turpināt savu eksistenci nebeidzama stresa nosacījumos," stāsta režisors Valters Sīlis, kurš iestudē dokumentālu izrādi Ik dienas. Tas būs vēstījums par to, kāda ir ikdiena kara laikā. Kāda ir ikdiena Valmieras lieluma pilsētā Ukrainā, kurā šausmas un traģēdija var piemeklēt cilvēku jebkurā brīdī un vietā: uz ielas, mājās, skolā, darbā un jebkur citur. Šī iestudējuma aizmetņi ir meklējami pagājušā gada vasarā, kad režisors kopā ar Igaunijas teātri Vaba Lava un Kijivas Dramaturgu teātri radīja izrādi Izvēlies labāku versiju pēc ukraiņu dramaturģes Natalkas Blokas lugas par kara laika izvēlēm.
Režisors Valters Sīlis sadarbībā ar ukraiņu māksliniekiem iestudē dokumentālu izrādi Ik dienas par to, kāda ir ikdiena kara laikā, pie kā nākas pierast un pie kā nekādi nav iespējams pierast. Kāda ir ikdiena Valmieras lieluma pilsētā Ukrainā? Festivāla publicitātes foto
"Sarunas ar ukraiņu aktieriem un paša pieredze Kijivā raisīja vēlmi turpināt sadarbību un runāt par sajūtām, kas rodas pēc kara sākuma izraisītā šoka pārvarēšanas," skaidro Valters Sīlis, kura izrādē piedalīsies ukraiņi Natalka Kobizka, Kostantīns Tiščenko un Hrigorijs Baklanovs. Šo iestudējumu veidos aktieru stāstīti dramatizēti stāsti (precīzāk – teatralizēti stāsti, jo dramatisma tajos pietiek tāpat), ko apmeklētāji varēs dzirdēt austiņās. Tas notiks bankas Swedbank stāvlaukumā. "Par izrādes scenogrāfiju kļūs Rīgas iela, pa kuru cilvēki dosies savās ikdienas gaitās. Līdzīgi kā Ukrainā, tikai tur ikdienas gaitas ir kā salikts pakārtots teikums, kura palīgteikums par kara klātbūtni atšķir Valmieras izmēra pilsētu Ukrainā no Valmieras," saka režisors.
Stāsti no Sedas
"Dzīvība ir spēja augt, mainīties un transformēties par kaut ko citu," saka dramaturģe Elza Marta Ruža, kura kopā ar portugāļu vizuālo un teātra mākslinieku Maksu Fernandešu rada pilsētas iedvesmotu īpašvietas izrādi Kaimiņš no dzeltenās mājas (Stāsti no Sedas). Patlaban šī Ziemeļvidzemes pilsēta līdz ar vietējās skolas slēgšanu piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tā ir bijusi svarīga ne tikai kā izglītības institūcija, bet arī kā cilvēku satikšanās un kultūras norišu vieta – uzsver dramaturģe un jautā: ja šis posms beidzas, kas būs vietā, lai Seda nenovīstu? "Es jau ilgāku laiku biju vēlējusies strādāt ar kopienu, jo mani interesē sociālais teātris," atzīst Elza Marta Ruža, kura šo iespēju realizē, pateicoties dalībai starptautiskajā projektā Magic Carpets.
Jau kopš jūnija beigām dramaturģe kopā ar mākslinieku dzīvo politisko procesu skaudri skartajā pilsētā, kam šāda veida iestudējums varētu būt būtisks ne tikai kultūras, bet arī sociālajā izteiksmē. Sākumā mākslinieki ir satikušies, iepazinušies un sarunājušies ar vietējiem iedzīvotājiem par viņiem svarīgām tēmām, bet tagad ir arī uzaicinājuši viņus piedalīties teātra nodarbībās. "Šiem mēģinājumiem ir divi mērķi: pirmkārt, lai cilvēki pierastu uzstāties publikas priekšā un varētu piedalīties izrādē, otrkārt, lai viņi iepazītos tuvāk cits ar citu, ieraudzītu jaunā gaismā savus kaimiņus, ko iepriekš redzējuši tikai veikalā vai uz ielas, un sajustos kā ciešāka kopiena, kas var uzbūvēt kaut ko jaunu," piemetina Elza Marta Ruža. Satikšanās vieta – autobusa pieturā Seda.
Bumbas trāpījums
"Ne vienmēr dzīvība tiek dota, tā tiek arī atņemta. Šodienas kontekstā visspilgtākais piemērs ir Ukraina, kur viens agresors var vienkārši nesodīti nogalināt. Kāpēc šis karš ir iespējams? Mēs sākām meklēt saknes un aizrakāmies līdz Otrā pasaules kara beigām, kad Padomju Savienību neviens nenosodīja par tās izdarītajiem noziegumiem, un turpmākajos gados tā turpināja augt kā ļaunums," stāsta režisors Mārtiņš Eihe, kurš veido izrādi Izdzīvošanas piezīmes. Tā ir balstīta vācu žurnālistes Martas Hillersas dienasgrāmatā par notikumiem Berlīnē 1945. gada pavasarī un pasaulē pazīstamās ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko esejās, kas analizē Krievijas iebrukumu Ukrainā kopš 2014. gada un Krievijas kultūras lomu tās agresijā.
"Marta Hillersa mēģina izdzīvot apstākļos, kuros sieviete kļūst par laupījumu svešas armijas vīriešiem. Krievijas armijas vardarbības formas nemainās arī gandrīz pēc astoņdesmit gadiem," norāda izrādes autori, kuri to veido kā sarunu starp šīm divām sievietēm no atšķirīgiem laikiem un kariem. Iestudējuma dramaturģiju ir radījusi Krista Burāne, scenogrāfiju – četru mākslinieču apvienība Grāfienes, ar ko režisors sadarbojas pirmo reizi. Izrāde notiks Plostnieku ielā 12. "Tā būs vieta, kurā ir trāpījusi bumba. Mēs mēģināsim risināt šo sarunu un vienlaicīgi atjaunot iznīcināto telpu," atklāj Mārtiņš Eihe, kura iestudējumā piedalīsies Sandija Dogvāne, Gerda Embure un Mārtiņš Liepa. Tas būs skatāms arī Valmieras teātra nākamās sezonas repertuārā.
Nezināmā virzienā
"Man dzīvība saistās ar jaunību," saka režisors Elmārs Seņkovs, kurš iestudē izrādi Kristāla bērni sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra mākslas 4. kursa studentiem. Tajā atklāsies jauniešu pārdomas par to, kā viņi izjūt šo laiku un sevi šajā laikā. "Nosaukumā ietvertais vārdu savienojums raisa dažādas asociācijas, jo kristāls var būt daudzšķautņains, ciets un vienlaicīgi trausls," raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs un režisors. Šis iestudējums būs veidots kā kolāža no stāstiem, ko jaunie aktieri pusgada laikā ir ievākuši no saviem vienaudžiem par tēmām, kuras interesē viņus pašus un kurās izrādes laikā būs aicināti ieklausīties dažādu paaudžu skatītāji.
Režisora Elmāra Seņkova vadībā iestudējums Kristāla bērni būs veidots kā kolāža no stāstiem, ko Latvijas Kultūras akadēmijas jaunie aktieri pusgada laikā ir ievākuši no saviem vienaudžiem par tēmām, kuras interesē viņus pašus. Festivāla publicitātes foto
Kristāla bērni būs jaunu cilvēku satikšanās vienā laikā un telpā. Šis iestudējums norisināsies garāžu teritorijā Valkas ielā. Kādā pasaulē viņi dzīvo? Kas viņiem rada grūtības? Vai viņi uztraucas par nevienlīdzību, meža izciršanu, politiku? Vai tomēr dienas pavada cīņā ar sevi un savām bailēm? "Šī izrāde ir par jautājumiem, ko jaunieši risina laikmetā ar ārprātīgu dzīves tempa palielinājumu un sabiedrības prasībām pēc tūlītēja rezultāta. Viņiem šķiet, ka viņi kaut ko pastāvīgi kavē un viņu dzīve nav izdevusies, ja viņi savos divdesmit gados neko nav sasnieguši, bet tajā pašā laikā viņi vēlas izbaudīt mīlestību un citas patiesas jūtas," akcentē Elmārs Seņkovs un piebilst, ka tas būs eksistenciāls darbs par jauniešu ikdienu – par traukšanos nezināmā virzienā.
Vientulība dzejā
Valmieras vasaras teātra festivālā būs skatāma arī koncertizrāde Jaunība. Tajā skanēs mūsdienu latviešu dzejas paraugi gan komponista Edgara Mākena sarakstītajās dziesmās, gan arī lasījumā. "Mūsu paaudzei ir jāraksta dziesmas ar mūsu paaudzes dzejnieku tekstiem, jo ar Ziedoņa, Vācieša un citu aizgājušo laiku autoru dzeju jau daudz kas ir uzrakstīts. Mums ir jāmeklē cits ceļš," uzsver komponists. Viņš ir izlasījis neskaitāmi daudz dzejoļu un guvis priekšstatu par kopainu. "Viens no caurviju motīviem ir vientulība," saka Edgars Mākens, kurš ir izraudzījies četrpadsmit viņu personiski uzrunājošus un svarīgus tekstus. Savukārt par koncertizrādes kopējo pavedienu ir kļuvuši fragmenti no dzejnieka Ivara Šteinberga krājuma Jaunība.
"Manas paaudzes dzejnieki nemīl pantmēru un citus klasiskās dzejas nosacījumus, kas ievērojami apgrūtina komponēšanu vieglās mūzikas kontekstā. Tas bija izaicinājums, par kuru es nu jau priecājos," atzīst Edgars Mākens. Jau no paša sākuma viņš ir zinājis, ka vēlas sadarboties ar aktrisi Agnesi Budovsku kā solisti. Viņai pievienosies arī ģitārists Edgars Rubenis, dažādu elektronisko instrumentu virtuozs Emīls Dreiblats, altiste Paula Kronentāle, basģitārists Klāvs Lauls un pats komponists pie taustiņiem. Jaunība norisināsies bijušajā kafejnīcā Kultūras centra telpās ar skatu uz Rīgas ielu. "Ar pilsētas klātbūtni koncertizrādē, kurai vairākos izvēlētajos dzejoļos izteikti ieskanas urbanizācijas motīvs," piemetina Edgars Mākens.
Valmieras vasaras teātra festivāls
Dažādās Valmieras vietās un Sedā 2.–4.VIII
Biļetes uz jauniestudējumiem lietotnē Mobilly EUR 18
www.valmierasfestivals.lv