Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, prokurors apelācijas protestu bija iesniedzis par pirmās instances tiesas piespriesto sodu pieciem apsūdzētajiem, un AT Krimināllietu tiesu palāta šajā daļā lietu arī izskatīja.
Prokurors bija lūdzis vienam apsūdzētajam - Jevgēnijam Sejam - piespriest nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un vienu mēnesi ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Savukārt četriem citiem apsūdzētajiem - Zigmundam Lācim, Ingaram Stepanovičam, Artūram Stilvem un Oļegam Smirnovam - prokurors kā sodu bija prasījis noteikt nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku.
AT pirmdien prokurora protestu apmierināja, pieciem apsūdzētajiem nosakot tādus sodus, kādus valsts apsūdzības uzturētājs bija lūdzis apelācijas protestā. Pilns AT sprieduma teksts būs pieejams 25.jūnijā, bet pēc tam procesa dalībnieki desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.
Kā ziņots, pērn 3.oktobrī Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu vienā no lietām, kas tika izdalītas no tā dēvētā 13.janvāra grautiņu pamata kriminālprocesa. Izdalītajā lietā uz apsūdzēto sola sēdās 11 jauni vīrieši - Seja, Lācis, Stepanovičs, Stilve, Smirnovs, Ivars Jumītis, Kaspars Ješkins, Teimurs Mansimovs, Jānis Zommers, Klāvs Korņejevs un Jānis Nabokins. Viņi visi savu vainu atzina.
Prokurors lielāko daļu apsūdzēto tiesas debatēs bija lūdzis sodīt ar 150 stundu piespiedu darbu, bet dažus - ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi. Tiesa visus 11 apsūdzētos sodīja ar 80-120 stundu piespiedu darbu. Vairumam apsūdzēto kā sods tika noteiktas 120 stundas piespiedu darba.
Neviens no apsūdzētajiem šo spriedumu vēlāk nepārsūdzēja, taču apelācijas protestu iesniedza prokurors.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa apjomīgo 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.
Lielākā daļa apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi, vienā lietā paziņots arī apelācijas instances tiesas nolēmums. Vairums no apsūdzētajiem atzīti par vainīgiem un sodīti ar piespiedu darbu, daži saņēmuši nosacītu brīvības atņemšanu, bet reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš izdarījuši noziegumus. Tomēr liela daļa pasludināto spriedumu vēl nav stājusies likumīgā spēkā.
Savukārt maija vidū Rīgas apgabaltiesa trīs par piedalīšanos Vecrīgas grautiņos apsūdzētus vīriešus atzina par nevainīgiem un attaisnoja. Arī šis spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā.
Kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta.
Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Jau ziņots, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS Latvijas balzams produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns Fīlings. Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.