Salīdzinoši vismazāk kūlas ugunsgrēki reģistrēti Vidzemē un Kurzemē – attiecīgi 89 un 106, savukārt Latgalē līdz šim reģistrēti 149 ugunsgrēki. Kā norādīja V. Šembele, šobrīd vēl ir grūti salīdzināt situāciju ar iepriekšējiem gadiem, jo 2011. gadā kūlas ugunsgrēki sākušies vēlāk. “Šobrīd vēl nevar teikt, ka kūlas ugunsgrēku būtu vairāk,” sacīja VUGD pārstāve.
Pērn valstī kopumā reģistrēti 1712 kūlas ugusngrēki, savukārt 2010. gadā to skaits bija 1663. Arī 2011. gadā no visām republikas pilsētām visvairāk ugunsgrēki reģistrēti Rīgā – kopskaitā 217, starp līderēm bijusi arī Daugavpils un Liepāja – attiecīgi 148 un 72 ugunsgrēki.
Šogad kūlas ugunsgrēkā bojā gājusi arī kāda 77 gadus veca sieviete, taču VUGD nav informācijas par citiem ugunsgrēkos cietušajiem. Arī pērn ugunsgrēkā bojā gājis viens cilvēks, informēja V. Šembele. Rekordliels bojāgājušo un kūlas ugunsgrēku skaits bijis 2006. gadā, kad tika reģistrēti 7083 ugunsgrēki, kā arī seši bojāgājušie. 4328 kūlas ugunsgrēki un astoņi bojāgājušie reģistrēti 2002. gadā, liecina VUGD apkopotā statistika.
V. Šembele skaidroja, ka kūlas ugunsgrēku skaits lielā mērā ir atkarīgs no laika apstākļiem – jo ilgāks sausais un saulainais periods, jo vairāk kūlas ugunsgrēku. Pēc tam, kad Latvijā nolīs pirmais siltais pavasara lietus un strauji izaugs jaunā zāle, kūlas ugunsgrēku skaits samazināsies, prognozēja VUGD pārstāve.
Taujāta par to, vai VUGD šobrīd redz nepieciešamību rīkot kādu informatīvi izglītojošu kampaņu par kūlas ugunsgrēku postošajām sekām, V. Šembele norādīja, ka šobrīd VUGD budžeta ietvaros nav iespējams rīkot šādu kampaņu, tomēr sabiedrība tiekot izglītota ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. “Līdzās tam VUGD inspektori, apmeklējot skolas, stāsta skolēniem par kūlas dedzināšanas kaitīgumu,” informēja V. Šembele.