"Ir beidzamais laiks sākt runāt arī par augstskolu filiāļu problēmu, jo tieši lielais filiāļu skaits rada mums augstākās izglītības pakalpojuma sadrumstalotību," sacīja Druviete. Viņa filiāļu tīkla pārskatīšanu iecerējusi pārrunāt ar augstskolu rektoriem, lai uzklausītu viņu viedokli šajā jautājumā.
Ministre norādīja, ka starptautiskā prakse pierādot, ka mazas kompetentas augstskolas bieži vien sagatavo kvalificētākus speciālistus nekā lielas ar autonomām fakultātēm. Viņa neatbalsta mehānisku augstskolu apvienošanu, jo neredz tam ieguvumus. Turklāt nevis augstskolu skaits valstī nozīmē kvalitāti, bet gan mācībspēku sastāvs un to kvalifikācija. Vienlaikus gan Druvietei uzsvēra, ka svarīga ir augstskolu sadarbība, piemēram, kopīgu studiju programmu īstenošana, it īpaši maģistrantūrā un doktorantūrā, konsorciju veidošana.
Viens no Straujumas valdības deklarācijas uzdevumiem paredz strādāt pie augstskolu tīkla attīstības modeļa izveides, īstenojot valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas principu un nodrošinot gan valsts, gan reģionu līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kā arī novēršot augstākās izglītības programmu nelietderīgu dublēšanos valsts augstskolās viena reģiona ietvaros un veicinot reģionālo augstskolu iesaisti reģionu ekonomiskās attīstības nodrošināšanā.
Rīcības plānā IZM norāda, ka, plānojot valsts budžeta finansēto studiju vietu sadali 2015.gadam, tā ievēros augstskolu stratēģiskās specializācijas principu, stiprinot tos studiju virzienus, kuros augstskolas ir sasniegušas pierādāmu izcilību, kā arī veicinot reģionālo augstskolu koncentrēšanos uz reģiona vajadzībām un attīstībai nozīmīgajiem studiju virzieniem. Ministrija organizēs un atbalstīs augstākās izglītības institūciju konsolidāciju, konsorciju veidošanu un savstarpēju integrāciju.