Aļņu mazulis savas dzīves pirmajās nedēļās turējās mežainākos aļņu voljera nostūros, tālāk no pārējiem aļņiem un apmeklētāju skatieniem. Tagad mēnesi vecais alnēns cītīgi seko savai mammai un iepazīstas ar tuvējo apkārtni. Vārds mazulim vēl nav dots, jo pagaidām nav zināms tā dzimums.
Līgatnes dabas takās visa aļņu saime dzīvo vienā voljerā. Līdzīgi kā tas notiek dabā, tēvs Jusis mazuļa audzināšanā neiesaistās, turpretī māte Mirga cītīgi pieskata savu mazuli visās viņa gaitās. No mātes alnēns iemācās, kā reaģēt uz apkārtējo pasauli. Dabā aļņu mātes ļoti sargā savus mazuļus un, sajūtot apdraudējumu, var uzbrukt arī cilvēkam!
Pirmajās dzīves nedēļās alnēniem galvenā barība ir mātes piens. Savu ēdienkarti tie pamazām papildina ar zālaugiem un koku lapām.
Citiem briežu dzimtas dzīvniekiem – stirnām un staltbriežiem – jaundzimušo mazuļu kažoks ir raibs, taču alnēnu kažoks pēc piedzimšanas ir rūsganā tonī. Turpmāko mēnešu laikā tas iegūst pieauguša aļņa apmatojumam raksturīgo brūngano nokrāsu.
Līgatnes dabas takās aļņi veiksmīgi vairojas un ir devuši jau daudzas veselīgas mazuļu paaudzes. Nebrīvē aļņus turēt ir grūts uzdevums sugai specifisko prasību dēļ, tāpēc katra mazuļa dzimšana ir liels notikums.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.