"Mēs atliekam lēmumu no 1.septembra pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu, jo ir signāli, ka Veselības ministrija beidzot sākusi izprast, cik prioritāra ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, salīdzinot ar citām medicīnas nozarēm," sacīja Eglītis.
Kā ziņots, VM palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām, tai skaitā Kuldīgas slimnīcai, kopumā nepilnu 700 000 latu apmērā, pārdalot līdzekļus veselības nozares budžetā. Kuldīgas slimnīcai tiks piešķirti aptuveni 72 000 latu. Kā skaidroja Eglītis, patiesībā tā ir šī gada vidū lokālajām slimnīcām samazinātā finansējuma summa, kas tagad tiek atgriezta atpakaļ. "Tas ir labs žests attiecībā pret lokālajām slimnīcām, bet ar to finansējumu vēl nepietiek," sacīja Eglītis. Kopumā Kuldīgas slimnīcai šogad būtu nepieciešami papildus nevis 72 000, bet gan 320 000 latu akūto pacientu ārstēšanai.
Lai gan finansējuma problēma vēl nav atrisināta, Kuldīgas slimnīca pašlaik nevēlas nosaukt jaunus termiņus, kad tā vairs nevarēs uzņemt akūtos pacientus. "Mēs ceram uz jauno valdību," sacīja Eglītis. Arī no veselības aprūpei papildus paredzētā 6,1 miljona latu noteikta finansējuma daļa jāatvēl neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, akcentēja Eglītis, piebilstot, ka šim mērķim būtu nepieciešami divi miljoni latu. Vaicāts, vai ar izteikumu par cerībām uz jauno valdību jāsaprot Kuldīgas slimnīcas vēlmi pēc veselības ministra nomaiņas, Eglītis atbildēja apstiprinoši: "Jā, mēs ceram, ka būs cits veselības ministrs - tāds, kurš saprot, ka veselības aprūpē visos laikos ir bijusi tikai viena prioritāte - neatliekamā medicīniskā palīdzība."
Ja Kuldīgas slimnīca no 1.septembra būtu pārtraukusi akūto pacientu uzņemšanu, no 260 slimnīcas darbiniekiem darbu nāktos zaudēt 50. Viņi gan tiktu atlaisti ar cerību tikt pieņemtiem atpakaļ, ja jaunā valdība šoruden atrastu risinājumu sasāpējušajām problēmām veselības nozarē, piebilda Eglītis.
Jau ziņots, ka Kuldīgas slimnīcas vadītājs Eglītis ir neizpratnē, kādēļ Veselības ministrija šogad ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 akūto pacientu ārstēšanu Kuldīgas slimnīcā, lai gan, piemēram, pērn faktiskais hospitalizēto akūto pacientu skaits sasniedza 4999, un nav nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Kuldīgas slimnīca jau šogad ir uzņēmusi valsts apmaksāto akūto pacientu skaitu, tādēļ iepriekš paziņojusi, ka no 1.septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu, ja šai problēmai netiks rasts risinājums.
Kuldīgas slimnīcai nesaprotams šķiet arī akūto pacientu plūsmas plānojums Kurzemes slimnīcu griezumā. Tas, pēc slimnīcas vadītāja Eglīša domām, ir neproporcionāls neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu reālajām iedzīvotāju apkalpes zonām un neatbilstošs to paveiktajam darba apjomam.