Viņš to uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem jauno pašvaldību nākamajā darba cēlienā. Dienas aptaujātie vietējie līderi norāda uz ierobežotām pašvaldību iespējām veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos, bet galvenais - uz darba roku trūkumu. Kvalificētus darbiniekus pat nākoties meklēt aizbraukušo vidū, solot viņiem algu, kāda pelnīta ārzemēs.Pašvaldībām, kuru mazais apmērs ir acīmredzams šķērslis tās spējai aktivizēt uzņēmējdarbību un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, ir jādomā par apvienošanos, vēl sacīja V.Dombrovskis. Viņaprāt, tādi novadi, kur valsts vai pašvaldības finansētas iestādes ir vienīgās darba vietas novadā, nav spējīgi attīstīties ilgtermiņā.Gandrīz visi Dienas uzrunātie sacīja, ka jaunu darba vietu radīšanu kavē strādājošo trūkums. Kocēnu novads, kurā esot ap 140 aktīvu uzņēmēju un darbojas uzņēmumi pat ar 300 strādājošajiem, dodot darbu arī valmieriešiem. Līdzīgi uz Pāvilostu, kur ir zivju apstrādes cehi, braucot strādāt cilvēki no Liepājas, sacīja novada priekšsēdis Uldis Kristapsons. Kocēnu novada Zilākalna pagastā kūdras ieguves ražotne meklējot aizbraukušos Īrijā un Anglijā, lai aicinātu darbā. Darba roku trūkstot arī lielajām zemnieku saimniecībām, sacīja Kocēnu novada priekšsēdis Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK). Pašvaldībām nav datubāzes par aizbraukušajiem, kurus atrast neesot tik viegli. Pārgaujas novada priekšsēdim Hārdijam Ventam arī ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tikpat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās. "Mums ir radīta situācija, kad ir izaudzināti patērētāji, bet nav nekas darīts, lai patērētājs kļūtu par darba devēju," teica H. Vents.
Vairāki novadu priekšsēži atzina, ka līdz šim nav izjutuši
valdības ieinteresētību atbalstīt pašvaldības. Kad pirms trim
gadiem tika izsludināta kokapstrādes uzņēmuma SIA Laiko
maksātnespēja un Mālpils novadā darbu zaudēja vairāk nekā 300
cilvēku, pašvaldība nav sajutusi valdības palīdzību, atgādināja
novada vadītājs Aleksandrs Lielmežs. Tagad uzņēmumam ir atrasts
investors Dānijā, bet tajā plānots nodarbināt daudz mazāk cilvēku.
Pašvaldībām arī ir ierobežotas iespējas rīkoties ar savu īpašumu,
ko minēja Rucavas novada domes priekšsēde Līga Stendze un vēl
vairāki viņas kolēģi. Rucavas novadā attīstās zemnieku saimniecības
un mājražošana.
Visu rakstu lasiet otrdienas Dienā!