Diena pārliecinājās, ka šī domnīca no jauna ir uzjundījusi diskusijas par iespēju vairākām Latvijas pašvaldībām pretendēt uz šo statusu. Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta pārstāvis Silvēns Paskā seminārā aicinājis nekopēt citu Eiropas kultūras galvaspilsētu koncepcijas, neieslīgt formālismā, bet pārdomāti īstenot savas pilsētas izvirzītās prioritātes. Līdz šim Eiropas kultūras galvaspilsēta no Latvijas ir bijusi tikai Rīga 2014. gadā. Šā gada augusta sākumā, kad Eiropas Parlamenta deputāte, Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece Dace Melbārde (NA) apmeklēja vairākas Latvijas pilsētas, popularizējot šo iespēju, tika atgādināts, ka pirms 12 gadiem, balsojot par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, Liepāja no Rīgas atpalika pavisam nedaudz. Taču šoreiz aktīvākas un atvērtākas pieteikuma sagatavošanai ir citas pašvaldības – Cēsis un Kuldīga, kur ir jau pieņemti attiecīgi domes lēmumi.
Kopā tomēr nevar
Abu novadu pašvaldību vadītāji Dienai atzīst, ka bijusi ideja pieteikties kopā, taču, iepazīstoties ar nolikumu, secināts, ka tas tomēr nav iespējams – attālums ir pārāk liels. Plānojot Cēsu pieteikumu, tiks ņemts vērā viss jaunais novads, kāds izveidosies pēc administratīvi teritoriālās reformas, sola pašreizējā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība). Lēmumu par pretendēšanu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Cēsu novada dome pieņēmusi jau pagājušā gada maijā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 28. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!