Vakar dzēsts rekordliels kūlas ugunsgrēku skaits

Kopējā degšanas platība otrdien reģistrētajos ugunsgrēkos ir iespaidīga - 510 hektāri.Visvairāk pērnā zāle degusi Latgalē (54 gadījumi) un Zemgalē (52 gadījumi). Tāpat liels ugunsgrēku skaits Rīgas apkaimē (42), bet vismazāk kūla degusi Vidzemē (32) un Kurzemē (20). Bez jau minētā plašā ugunsgrēka Dobelē postoša degšana arī Daugavpils novada Tabores pagastā (degusi kūla 60 hektāru platībā) un Vecumnieku novadā (30 hektāri). Kūlas dedzināšanas rezultātā vakardien degušas arī vairākas ēkas. Daugavpilī Nometņu ielā dega kūla divu hektāru platībā, rezultātā aizdegās arī četras dārza mājiņas 12 kvadrātmetru platībā. Bauskas novadā, degot kūlai piecu hektāru platībā, nodega arī neapsaimniekota ferma 100 kvadrātmetru platībā. Neapsaimniekotas ēkas degušas arī citivet.Tāpat kūlas dedzināšana izraisījusi vairākus meža ugunsgrēkus. Dobeles novadā, degot kūlai 70 hektāru platībā dega, arī meža zemsedze un baļķi 200 kvadrātmetru platībā. Kārsavas novada Mērdzenes pagastā dega kūla divu hektāru platībā un meža jaunaudze viena hektāra platībā, savukārt Carnikavas novada Garciemā dega meža zemsedze viena hektāra platībā un kūla 600 kvadrātmetru platībā. Līvānu novada Jersikas pagastā dega kūla 2000 kvadrātmetru platībā un mežs 3000 kvadrātmetru platībā. Garkalnē dega meža zemsedze 7000kvadrātmetru  platībā, bet Salacgrīvas novadā dega meža zemsedze viena hektāra platībā.Kūlas ugunsgrēku skaits un degšanas platība katru gadu ir atkarīga no laika apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle, līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug, un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.  VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud ne tikai cilvēku īpašumu, bet arī veselību un dzīvību. Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Plaši ir izplatīts mīts, ka kūlas dedzināšana var būt kontrolēta. VUGD norāda, ka kūlas dedzināšanu nav iespējams kontrolēt – vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Jo garāka būs zāle, jo lielākas liesmas izveidosies, līdz ar to nekontrolējamāks būs ugunsgrēks.