Puses sarunas laikā vienojās par to, ka iespējami drīz jāvienojas par grozījumiem Satversmē un likumos, kas nodrošinātu valsts pamatu lielāku aizsardzību, izvērtētu referendumu norises kārtību, prasības un noteikumus attiecībā uz referendumu kampaņu finansēšanu. Abas amatpersonas cer drīzumā saņemt Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, kas kā autoritatīvs dokuments varētu kalpot grozījumus izstrādei un pieņemšanai Saeimā.
S.Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka jaunā kārtība paredzētu citādāku kvorumu, referendumu sasaukšanas un finansēšanas kārtību. "Nesaukšu konkrētus skaitļus, bet acīmredzot tas skaitlis, kurš var diktēt noteikumus un politisko dienas kārtību sabiedrības vairākumam, kā šobrīd skaidri parāda referenduma rezultāti, ir par mazu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, ziņo LETA.
Pēc Saeimas priekšsēdētājas domām, šādi grozījumu nepieciešami, "lai mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam".
Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja pārrunāja vairāku Valsts prezidenta iesniegto iniciatīvu virzību Saeimā, tai skaitā, attiecībā uz Oficiālo publikāciju likuma projektu, kuru Saeimas Juridiskā komisija skatīs jau šajā nedēļā, kā arī šonedēļ gaidāmajām likumdošanas iniciatīvām.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA nemācēja teikt, cik ilgā laikā varētu tapt komisijas atzinums.
Par ļoti svarīgu jautājumu tika atzīti Pilsonības likuma grozījumi attiecībā uz dubultpilsonības aizlieguma mazināšanu. A.Bērziņš šonedēļ plānojis to pārrunāt ar apakškomisijas vadītāju Ingmāru Čaklo, kas atbildīgs par grozījumu sagatavošanu.
Abas puses īsumā pārrunāja enerģētikas politikas nekavējošas izstrādes aktualitāti, kuras neesamības dēļ šobrīd ir apgrūtināti paust Latvijas nostāju dažādu reģionālu enerģētikas projektu kontekstā.