Āboltiņa ir pārliecināta, ka priekšvēlēšanu laikā no politiķu mutēm neesot nācis solījums pensionēšanās vecumu nesākt celt ātrāk par 2016.gadu. Mēs solījām, ka nepazemināsim pensijas un to arī pildījām, sacīja politiķe, ir gan iespējams, ka varētu tikt pārskatīta pensiju piemaksu izmaksas kārtība.
Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu nav nekas sasteigts un pēkšņs. Politiķe domā, ka arī Saeimā vēl notikšot diskusijas par vecuma paaugstināšanas tempu.
Pēc Āboltiņas domām, izmaiņas likumos par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu nebūtu skatāmas steidzamības kārtībā, bet gan pilnos trīs lasījumos. Viņa pieļauj, ka ceturtdien Saeima par likumu vēl nelems, jo no premjera neesot saņemts lūgums iekļaut šo jautājumu parlamenta dienaskārtībā.
Kā ziņots, valdība 27.martā atbalstīja grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.
Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Šī reforma vistiešāk attieksies uz 1952. līdz 1957.gadā dzimušajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 50 000 cilvēku. Cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk - 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk - 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.
Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, - piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c.
Tāpat plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.
Vienlaikus paredzēts no 2014.gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
Iepriekš valdības atbalstītie grozījumi likumā "Par valsts pensijām" paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu, tomēr nu tas tiks paātrināts, ņemot vērā negatīvās tendences sociālajā budžetā un jaunākos tautas skaitīšanas datus.
Opozīcijā esošās partijas Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība jau ir paziņojušas, ka neatbalstīs strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā prasīs Valsts prezidentu apturēt to izsludināšanu, kas varētu novest pie referenduma par šo jautājumu.
Arī arodbiedrības iestājas pret pensionēšanās vecuma celšanu no 2014.gada. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētaja vietnieks Egils Baldzēns valdībā uzsvēra, ka arodbiedrības savu pozīciju uzturēs arī Saeimā. Pēc arodbiedrību domām, valdība tā arī nav izmantojusi visas iespējas papildus ieņēmumu gūšanai sociālajā budžetā. Piemēram, ja Latvija ēnu ekonomikas līmeni samazinātu kaut vai līdz pārējo Baltijas valstu līmenim - 20% - budžetā papildus būtu pieejami 470 miljoni latu.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka zināmas korekcijas pensiju sistēmā ir jāveic, tomēr iebilst pret valdības piedāvājumu turpmākajos gados no desmit līdz 20 gadiem palielināt nepieciešamo darba stāžu pensiju saņemšanai.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) valdībā atkārtoti atgādināja, ka valdība pērn tieši pēc arodbiedrību spiediena likumā iekļāvusi normas par priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām, kuras budžetā papildus prasīja 20 miljonus latu. Otrs nozīmīgs faktors straujākai rīcībai bijuši pēdējie tautas skaitīšanas dati.