Ministrijas pārstāve atzīmēja, ka AM noslēdza līgumu ar "Rīgas kuģu būvētavu" saskaņā ar 2007.gada 7.decembra Ministru kabineta rīkojumu, kas atļāva Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēkiem veikt piecu patruļkuģu būves iepirkumu no "Rīgas kuģu būvētavas" par noteiktu summu, neatrunājot to, ka kuģu būvei jānotiek tieši Latvijā.
Slēdzot līgumu, AM un "Rīgas kuģu būvētava" uzņēmās tajā noteiktās saistības. Saskaņā ar līgumu piegādātājs pēc saviem ieskatiem un, uzņemoties atbildību, var kuģa būvniecību vai kādu tās daļu nodot apakšuzņēmējam. Par šādiem darbiem piegādātājs uzņemas atbildību pilnā apmērā, kā tas būtu, ja šos darbus veiktu pats piegādātājs. Ņemot vērā minēto, "Rīgas kuģu būvētava" ir tiesīga nodot daļu līguma izpildes apakšuzņēmējam, norāda AM. Līgums neparedz AM tiesības prasīt, lai apakšuzņēmējam nodotā līguma daļa tiktu izpildīta Latvijā.
Kleine uzsvēra, ka vēl šā gada maijā, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, aizsardzības ministrs lūdza "Rīgas kuģu būvētavu" izvērtēt iespēju pazemināt patruļkuģu būves un iegādes līgumā norādītās cenas vai piedāvāt citus risinājumus maksājumu samazinājumam tuvākajiem gadiem.
"Rīgas kuģu būvētava" nepiedāvāja un AM arī neizdevās panākt līguma cenas samazināšanu, sacīja AM pārstāve. Tomēr "Rīgas kuģu būvētava" piedāvājusi samazināt maksājumus 2010.-2011.gadā, pārceļot divu patruļkuģu būves sākšanu uz vēlāku laiku. Līdz ar to arī atlikusī samaksa par šiem kuģiem tiktu pārcelta uz vēlāku laiku.
Kopumā priekšlikuma būtība paredz kuģu būves un piegāžu termiņu pagarināšanu, līdz ar to pagarinot arī maksājumu grafiku, tādējādi atvieglojot valsts budžetu krīzes laikā.
Ministru kabinets šā gada13.oktobra sēdē konceptuāli atbalstījis grozījumu veikšanu kuģu būves un piegādes līgumā. Patlaban saskaņā ar valdībā doto uzdevumu AM veic sarunas ar "Rīgas kuģu būvētavu" par iespējamām izmaiņām līgumā ar mērķi panākt vienošanos par šiem valstij izdevīgajiem noteikumiem.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Eksportētāju un investoru klubs uzskata par nepieņemamu, ka patruļkuģu būve Latvijas armijas vajadzībām, ko valdība bija uzticējusi vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētava", patiesībā notiek Vācijā, biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes priekšsēdētāja Diāna Laipniece.
Kā norāda Laipniece, "atliek secināt, ka ar šādu izpratni par atbalstu vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētavas" īpašnieks Vasilijs Meļņiks nevarēja būt labs padomdevējs diviem iepriekšējiem Ministru prezidentiem".
"Šis varēja būt lielisks veiksmes stāsts, kad vietējais ražotājs, saņemot valsts pasūtījumu, apgūst jaunās tehnoloģijas un tādejādi kļūst spējīgs saražot preci, ko pats nevarēja saražot pirms tam, un sāk konkurēt ar vienīgo šāda tipa patruļkuģu ražotāju Eiropā. Tā būtu bijusi tālredzīga politika, no kuras valsts iegūtu konkurētspējīgāku eksportētāju un kas savulaik atmaksātos darba vietu un nodokļu ieņēmumu veidā," uzskata Laipniece.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, 2007.gada 21.decembrī AM tika svinīgi parakstīts līgums starp ministriju un "Rīgas kuģu būvētavu" par piecu jaunu patruļkuģu būvniecību un piegādi NBS Jūras spēku vajadzībām.
Pirms līguma parakstīšanas toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) uzsvēra, ka šis būs ilgtermiņa līgums par bruņoto spēku flotes attīstību. Viņš gan atzina, ka ar šādu soli negrasās rīkot sacensības bruņojumā ar citām NATO valstīm, tomēr arī Latvijai jāiet līdzi laikam un jāattīstās.
Veldre arī pauda gandarījumu, ka šis projekts ļaus attīstīt vismaz vienu Latvijas tautsaimniecības nozari. Līgumu parakstīja toreizējais Jūras spēku komandiera pienākumu izpildītājs komandkapteinis Juris Roze, bet uzņēmuma vārdā - valdes priekšsēdētājs Meļņiks.
Arī uzņēmējs uzsvēra, ka šis projekts Latvijas tautsaimniecībā būs liels attīstības solis. Meļņiks solīja, ka kuģi būs droši, kalpos ilgi un labi un uzņēmēji savu darbu paveiks laikā un labā kvalitātē.
Roze uzsvēra šo jauno kuģu augstās jūras spējas - stabilitāti pat sliktos laika apstākļos.
Kopējās piecu patruļkuģu būvniecības izmaksas ir 38,8 miljoni latu. Līgums paredzēja jau 2008.gadā uzsākt kuģu būvniecības procesu un paredzēja pirmā patruļkuģa būvniecības pabeigšanu 2010.gadā. Savukārt pēdējo patruļkuģi Jūras spēkiem plānots saņemt 2012.gadā.
Taču pēc līguma parakstīšanas izrādījās, ka "Rīgas kuģu būvētava" Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā "Abeking & Rasmussen".
Kā ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga", pašlaik zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs trīs karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek veikta pārbaude, vai bijušais NBS komandieris un kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Gaidis Andrejs Zeibots ievērojis likumā noteiktos ierobežojumus, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus.
Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) savulaik norādīja uz Zeibota iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo viņš kā pēdējo divu aizsardzības ministru padomnieks, tātad valsts amatpersona, tagad ir padomes loceklis "Rīgas kuģu būvētavā", kas pēc AM pasūtījuma veic patruļkuģu būvi.