Norādes uz šādu sarakstu eksistenci savā eksperimentā ieguva de facto, veicot kontrolpirkumus deviņās dažādās aptiekās un visur vaicājot vienu un to pašu – kādu pretsāpju preparātu, kas satur ibprofēnu, divus pulverīšus pret saaukstēšanos bez miega efekta un deguna pilienus. „De facto” eksperiments liecina – ka vienas aptieku ķēdes ietvaros visticamāk pastāv rekomendējamās zāles, kuras nosaka lieltirgotavas pēc vienošanās ar ražotājiem.
To, ka šādi saraksti jeb lieltirgotāju veidotas rekomendējošas vēstules aptiekām eksistē – atzīst arī ministrijā, lai gan pašus dokumentus iegūt nav izdevies. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS) atzīst, ka aizdomas par šādu sarakstu eksistenci ir bijušas. Arī ilglaicīgais Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis skaidro, ka šādas runas ir dzirdētas, bet pašus dokumentus ministrijai nav izdevies iegūt.
„De facto” izpētījis, ka lai zāļu ražotājs dabūtu savu medikamentu šajā rekomendējamo bezrecepšu zāļu sarakstā iekšā – lieltirgotava no ražotāja prasa lielas atlaides. Tiesa gan – par labu aptieku farmaceitiem jāsaka – ka viņi ne vienmēr šo priekšrakstus ievēro. Un tas savukārt nozīmē, ka lieltirgotavu solījumi ražotājiem par viņu produktu virzīšanu apmaiņā pret lielākām atlaidēm, dažreiz paliek bez seguma.
Paši lieltirgotāji gan šādu rekomendējošo vēstuļu jeb sarakstu eksistenci noliedz. Holdinga „Repharm” investoru padomes pārstāve Iveta Lāce apgalvo, ka viņas rīcībā nav informācija par šādu sarakstu eksistenci.
Paši medikamentu ražotāji gan ir pavisam citās domās. Par farmaceitu neatkarību, iesakot zāles pacientiem šaubās gandrīz visi nozares pārstāvji. Gan Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča, gan Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis apšauba farmaceitu pašreizējo neatkarību lēmumu pieņemšanā – kādas zāles pacientam ieteikt. Savukārt viens no lielākajiem zāļu ražotājiem „GlaxoSmithKline” valdes priekšsēdētājs Dins Šmits norāda, ka: „Nekas neregulē to, lai aptiekas izsniegtu to, kas izdevīgs pacientam. Tas ko aptiekas dara, izsniedz to, kas pašām izdevīgāk – tur parādā ietekme.”
„De facto” norāda, ka tā ir lieltirgotavu ietekme. Medikamentu lieltirgotavu bizness šobrīd ir ļoti koncentrēts – 85% tirgus pieder 3 lielajām tirgotavām, kam katrai ir arī sava aptieku ķēde – lieltirgotājs somu Tamro ar Ģimenes aptiekām, un igauņu Magnum Medical, kam pieder A-Aptiekas, un Repharm holdings, kam pieder vislielākais zāļu lieltirgotājs Recipe Plus ar 40% lielu tirgus daļu un apmēram 200 Mēness aptiekas – jeb 1/4 daļa no visām Latvijas aptiekām. Piemēram, holdinga Repharm tīrā peļņa 2009.gadā bijusi 7,8 miljoni latu. Citi tirgus dalībnieki norāda, ka šādi izcili finanšu rādītāji sasniegti ar ļoti lielu atlaižu prasīšanu no ražotājiem. Holdinga pārstāvji gan cenšas to neuzsvērt.
Holdinga „Repharm” investoru padomes pārstāve Iveta Lāce skaidro, ka vidējais aptieku piecenojums ir 23%, vidējais lieltirgotāju piecenojums 7 %.
Oficiāli gan nekompensējamām un lētākajām zālēm lieltirgotavas var likt 15% piecenojumu. Pie tam, to rēķina no ražotāja reģistrētās cenas. Bet no šīs ražotāju reģistrētās cenas lieltirgotāji prasa ievērojamas atlaides. To īsti nenoliedz arī lielākais zāļu vairumtirgotājs Repice Plus. Lāce skaidro, ka zāļu lieltirgotava no ražotāja saņem 2 veidu atlaides – apjoma atlaides un otra – par priekšapmaksu. Cik liels ir šis apjoms – tas protams atklāts netiek.
“GlaxoSmithKline” valdes priekšsēdētājs Dins Šmits norāda, ka strādājot ar bezrecepšu medikamentiem lieltirgotavu prasītais atlaižu līmenis ir no 0 līdz 20-30%. Tas atkarīgs no lielitirgotavas. Neoficiāli atsevišķi ražotāji stāsta, ka kādam esot paprasīta pat 80% liela atlaide un tieši viens lieltirgotājs šādu milzīgu atlaižu prasīšanu piekopjot visvairāk.
Zāļu valsts aģentūrai zināms gadījums, ka ražotājs tieši lieltirgotavas pieprasīto atlaižu dēļ lūdzis atļauju celt savu zāļu cenu. Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča atklāj, ka „Mums ir viens norādījums, viena kompānija ir teikusi, ka viņu izmaksas ir saistītas ar to, ka sadarbības līgumi ar Latvijas aptieku tīkliem ir kļuvuši dārgi.”
Arī Konkurences padomes pētījums norāda, ka šis atlaides, ko lieltirgotāji prasa no ražotājiem - neatspoguļojas gala cenā – zāles lētākas nekļūst. Tā ir naudas kustība izplatīšanas ķēdes ietvaros. Veselības ministrija norāda – būtu normāli, ja arī pacientam no tā būtu kāds ieguvums. Bet tas šobrīd tā nav.
Veidojot sižetu “de facto” sazinājās ar gandrīz 10 zāļu ražotāju pārstāvjiem, vaicājot viedokli par sadarbību ar zāļu lieltirgotavām un viņu pieprasītajām atlaidēm. Visi kā viens atteicās runāt kameras priekšā un lūdza savu vārdu neminēt, jo šobrīd atrodoties līgumu slēgšanas procesā ar lieltirgotavām. Pie tam, pēc vienas iepriekšējās, lai arī anonīmās ražotāju viedokļu paušanas par kādas lieltirgotavas pieprasītajām neadekvāti lielajām atlaidēm – ražotājam esot piedraudēts ar viņa zāļu turpmāku netirgošanu.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS) atzīst, ka valstī ir diezgan samilzusi situācija ar lieltirgotāju un ražotāju attiecībām – tā nav vienā gadā radusies un viņam neesot ātra risinājuma.