Ministrijai ir oficiāli dati par 57 tūkstošiem tautiešu, kas parādās dažādos reģistros, taču tie nav pilnīgi, tādēļ var droši teikt, ka cilvēku skaits ir daudz lielāks."Mēs rēķinām, ka tā saucamā vecā trimda, kas aizbrauca pēc Otrā pasaules kara, un viņu pēcnācēji ir aptuveni 200 tūkstoši. Bet tie, kas ir izbraukuši pēdējos gados un arī Padomju Savienības laikā, varētu pārsniegt 100 tūkstošus," informēja Audariņš.Viņš pauda nožēlu, ka cilvēki, kas izbrauc no Latvijas, aktīvi nereģistrējas Konsulārajā reģistrā."Ārlietu ministrijā ir Konsulārais reģistrs, kurā brīvprātīgi reģistrē tos cilvēkus, kuri aizbrauc īslaicīgi uz ārzemēm. Diemžēl cilvēki nereģistrējas tik aktīvi, kā mums gribētos. Tas pirmām kārtām attiecas uz tām personām, kas atstāj Latviju īslaicīgi, ceļojumos. Diemžēl mums nav statistikas par tiem, kas brauc uz ārzemēm," sacīja vēstnieks.Audariņš arī atzina, ka ieviest prasību obligāti reģistrēties būtu grūti, jo Latvijā ir brīvas ceļošanas un pārvietošanās iespējas. Viņš arī vērsa uzmanību, ka sākotnēji veidlapa, kas bija jāaizpilda reģistrējoties, bija plaša un tādēļ Konsulārajā reģistrā pieteicās maz cilvēku. Taču pašlaik veidlapa ir daudz vienkāršāka."Tas ir cilvēku interesēs reģistrēties, jo, piemēram, Japānas gadījumā, ja cilvēki būtu reģistrējušies, mums un vēstniecībai būtu daudz vieglāk ar šiem cilvēkiem sazināties," norādīja Audariņš.
Ārvalstīs mitinās vairāk nekā 300 tūkstoši tautiešu
Lai gan precīzu datu par izbraukušajiem tautiešiem nav, Ārlietu ministrijas (ĀM) aplēses liecina, ka ārvalstīs mitinās vairāk nekā 300 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš intervijā aģentūrai BNS uzsvēra, ka precīzu skaitļu ĀM nav un arī nevar būt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.