Augs piemaksas par stāžu

Fragments no intervijas:

Īsi pirms Jāņiem pieņemtas izmaiņas likumā, kas attiecas uz pensiju indeksāciju cilvēkiem ar ilgu darba stāžu.

Grozījumi likumā par valsts pensijām ietver divas lietas. Vispirms likuma izmaiņas skar personas, kuras pensionējušās līdz 1995. gada 31. decembrim – saskaņā ar iepriekšējiem likumiem, jo ar 1996. gada 1. janvāri stājās spēkā pašreizējais likums par valsts pensijām, kas paredz, ka tiek uzskaitītas iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā. Tajā laikā sievietes gāja pensijā 55 gados, vīrieši – 60, tātad šodien šīm dāmām ir 77 gadi un vairāk, bet kungiem attiecīgi 82 un vairāk. Viņu Latvijā ir vairāk nekā 150 tūkstoši. Tagad katrs viņu darba stāža gads novērtēts ar vienu eiro, bet ar nākamā gada 1. jūliju tas būs viens eiro piecdesmit. Vienkāršs piemērs – ja personai darba stāžs ir 40 gadu, tā tagad saņem 40 eiro piemaksu pie pensijas, bet no nākamā gada vidus tie būs 60 eiro.

Nevarētu teikt, ka tas būtu ļoti daudz...

Mums ļoti gribējās, lai būtu divi eiro par gadu. Tāpat senioru organizācijas uzstāj uz vēl vienu jautājumu, kas nav atrisināts, – turpināt noteikt piemaksu arī tām personām, kuras pensionējas pēc 2012. gada, kad piemaksu aprēķinu pārtrauca.

Un otra lieta, kas attiecas uz personām ar lielu darba stāžu un kas arī ir jaunākajos grozījumos, – indeksācija ar lielāku koeficientu. Jau pagājušajā gadā bija noteikts, ka 2017. gada indeksācijā ir ne vairs 25% no algas palielinājuma, bet 50%, savukārt tagad noteikts, ka nākamajā gadā personām, kuru darba stāžs ir no 30 līdz 39 pilniem gadiem, tie būs 60% no algas palielinājuma, bet personām, kurām ir darba stāžs 40 un vairāk gadu, piemēros 70% koeficientu. 60% būs arī tām personām, kas strādājušas noteiktu kategoriju smagos vai ļoti smagos darbos.

Šie lēmumi saistīti ap nepieciešamību pēc papildu finansējuma?

2018. gadā papildu indeksācijai nepieciešami 3,2 miljoni eiro. Ņemot vērā uzkrājumu sociālās apdrošināšanas budžetā, ko valsts pagaidām tērē citām vajadzībām, domāju, ka ar finansēšanu pielemtajam nekādu problēmu nebūs. Piemaksa gan tiks izmaksāta no valsts pamatbudžeta, tai vajadzēs 13,9 miljonus nākamajā gadā.

Ir garantijas, ka nauda tiešām tam tiks atvēlēta?

Jābūt, jo Saeima devusi tādu uzdevumu Ministru kabinetam. Tas ir ierakstīts likumā.

Daudzos gadījumos pieredzēts, ka likumā ieraksta saistības, bet, kad dala naudu, izrādās, ka visam nav, tad likumos ātri ielabo izņēmumus.

Domāju, ka tas šajā gadījumā nedraud. Labklājības ministrijai ir stingra nostāja, atbalstu šiem grozījumiem izteica visas trīs pozīcijas partijas un arī viņu pārstāvji – Solvita Āboltiņa (Vienotība), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) un Armands Krauze (ZZS) –, kas piedalījās 113 senioru organizāciju sanāksmē.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 29. jūnija, avīzē Diena!