"Tiklīdz saņemsim naudu par jau veikto šo pacientu ārstēšanu, mēs nekavējoties varēsim pusi no šiem parādiem dzēst, otru pusi varētu dzēst pēc mēneša, ja neatliekamā palīdzība tiktu apmaksāta," uzsver slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka. Viņš piebilst, ka slimnīcai nav tādu iekšējo rezervju, lai, nesaņemot naudu par sniegtajiem pakalpojumiem, varētu apmaksāt medicīnas preces un medikamentus.
Rīgas Austrumu slimnīcai 2009.gada pirmajā pusē bija izdevies stabilizēt situāciju un nodrošināt to, ka kavēto maksājumu apmērs nepieaug, bet parādu dzēšanas līkne sāka iet pozitīvā virzienā. Tomēr situācija strauji mainījās ar 1.jūliju, kad slimnīcai krasi tika samazināts valsts apmaksāto pacientu skaits, kā rezultātā izveidojās pēkšņs finansējuma samazinājums par 60%. Slimnīcai nav iespēju kā citām rūpnieciskām ražotnēm pārtraukt darbību, jo neatliekamo pacientu ārstēšanas pārtraukšana izraisa smagas cilvēciskas un sociālas sekas, norāda V. Boka.
Rīgas Austrumu slimnīca bez neatliekamās palīdzības ir galvenā iestāde valstī, kas nodrošina arī vēža kompleksu ārstēšanu (ķirurģiskās operācijas, ķīmijterapija un staru terapija), mikroķirurģiskās operācijas, hematoloģisko pacientu ārstēšanu, slimnīcā darbojas Toksikoloģijas un Apdegumu centri.
V.Boka uzsver, ka, veicot iekšējus pārkārtojumus, ārstēšanas protokolu revīziju un algu samazinājumu, arī pašlaik kavēto maksājumu summa kopumā nepieaug, bet nav iespējama parādu dzēšanas paātrināšana, tāpat kā ilgtermiņā nav iespējama slimnieku ārstēšana, pārtraucot piegādāt medicīnas preces un zāles.
Kā ziņots, Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas (MTPA) pārstāvji vakar norādījuši, ka slimnīcas ziedu laikos atļāvušās tērēt vairāk, nekā tās varējušas atļauties, un tagad - samazinātā finansējuma situācijā - radušās bažas par parādsaistību izpildi tehnoloģiju piegādātājiem.
Pēc MTPA aprēķiniem, slimnīcu ilgtermiņa parādi patlaban sasniedz aptuveni 300 miljonus latu un kopējie īstermiņa parādi piegādātājiem, tostarp medicīnas preču un iekārtu piegādātājiem, sasniedz vairākus desmitus miljonus latu. Vislielākās parādsaistības ir tieši lielākajām slimnīcām - Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīca.
Stradiņu slimnīcas vadītājs Arnolds Atis Veinbergs trešdien raidījumā Kas notiek Latvijā?
atklāja, ka šobrīd slimnīca nav norēķinājusies ar piegādātājiem par
četriem miljoniem latu.