Barrozo: Atkāpties no bezdibeņa malas
Mani uztrauc izredzes Kopenhāgenā. Patlaban sarunas pietuvojušās strupceļam; strupceļam, kas var izvērsties krietni nopietnāks par vienkāršu sarunu pārtraukumu līdz nākamajam gadam, — tas var kļūt par rūgtu sagrāvi galvenokārt tāpēc, ka rūpnieciski attīstītās valstis un jaunattīstības valstis sadalījušās divās pretējās nometnēs. Pasaule pašlaik nevar atļauties tik bēdīgu iznākumu.
Tāpēc es ceru, ka šonedēļ Ņujorkā un Pitsburgā pasaules līderi, ielūkojušies bezdibenī, kopīgi secinās — mums aktīvi jāvirza sarunas uz priekšu.
Mēs vairs nevaram spēlēt pokeru. Jāliek galdā konkrēti priekšlikumi, izmantojot visas iespējas, ko neliedz politiskie ierobežojumi. Tieši tā Eiropa ir rīkojusies līdz šim un rīkosies arī turpmāk.
Būtisks solis ceļā uz risinājumu ir atrast potenciālo darījuma kodolu, kas nodrošina sekmīgu rezultātu. Šajā ziņā izšķirīgo gājienu var izdarīt pasaules līderi, tiekoties Ņujorkā.
Lai darījums izdotos, pirmkārt, visām attīstītajām valstīm jāprecizē vidēja termiņa emisiju samazināšanas plāni un jārāda priekšzīme, arī atbilstoši mūsu atbildībai par agrāk radītajām emisijām. Ja līdz 2050.gadam gribam panākt vismaz 80% samazinājumu, attīstītajām valstīm līdz 2020.gadam jāizvirza kopīgs samazinājuma mērķis, proti, 25—40%. ES ir gatava palielināt savas emisiju samazināšanas saistības no 20 līdz 30%, ja pārējie uzņemas līdzvērtīgas saistības. Otrkārt, attīstītajām valstīm skaidri jāapliecina, ka mums visiem būs ievērojami jāpalīdz finansēt klimata pārmaiņu seku mīkstināšanas un adaptācijas pasākumus jaunattīstības valstīs. Pēc mūsu aprēķiniem, līdz 2020.gadam attīstītajām valstīm klimata pārmaiņu jautājumiem būs papildus jāvelta ap 100 miljardiem eiro (150 miljardi ASV dolāru) gadā. Daļu no nepieciešamās summas ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis segs pašas. Lielākais ieguldījums nāks no oglekļa emisiju tirgus, ja pietiks drosmes izveidot vērienīgu globālu shēmu.
Taču no attīstītajām valstīm būs vajadzīgas arī publiskā finansējuma plūsmas uz jaunattīstības valstīm, summas līdz 2020.gadam varētu būt 22—50 miljardi eiro (30—70 miljardi ASV dolāru) gadā. Gandrīz puse līdzekļu vajadzīgi adaptācijas pasākumu atbalstam, priekšroka jādod neaizsargātākajām un nabadzīgākajām jaunattīstības valstīm. Atkarībā no tā, kas tiks nolemts sarunās par uzdevumu sadali starp pasaules valstīm, ES daļa varētu būt no 10 līdz 30%, t.i., līdz 15 miljardiem eiro (22 miljardi ASV dolāru) gadā. Citiem vārdiem sakot, mums jābūt gataviem sniegt ievērojamu ieguldījumu vidējā termiņā, kā arī izskatīt iespējas piedāvāt jaunattīstības valstīm sākotnējo finansējumu īstermiņā — tuvākajos gados. Es gribētu apspriest šos jautājumus ar ES līderiem oktobra beigās paredzētajā tikšanās reizē.
Šonedēļ mums jāapliecina gatavība runāt par finansējumu. Tajā pašā laikā jaunattīstības valstīm, vismaz ekonomiski spēcīgākajām, skaidrāk jādefinē, ko tās ir gatavas starptautiskā nolīguma ietvaros darīt, lai samazinātu oglekļa emisijas. Jaunattīstības valstīs jau tagad notiek pasākumi oglekļa emisiju samazināšanai, bet vajadzīga aktīvāka rīcība, īpaši no ekonomiski spēcīgāko jaunattīstības valstu puses. Šī grupa skaidri uzsver, ka oglekļa emisiju finansējums no "bagātās pasaules daļas" ir priekšnoteikums, lai šīs valstis veiktu klimata pārmaiņu seku mīkstināšanas pasākumus, kā tika nolemts Bali. Taču attīstītās valstis nevar finansēt to, kā nav, — vajadzīgas konkrētas saistības.
Līdz Kopenhāgenai palikušas mazāk nekā 80 dienas. Teksta melnraksts, kas bija sagatavots uz Bonnas tikšanos pagājušajā mēnesī, ir aptuveni 250 lpp. garš alternatīvu iespēju labirints, kvadrātiekavu džungļi. Ja mēs šo tekstu nesakārtosim, tas var kļūt par garāko un globālāko pašnāvnieka zīmīti pasaules vēsturē.
Paredzams, ka šī nedēļa Ņujorkā un Pitsburgā būs izšķirīga, jo tajā atklāsies pasaules līderu gatavība investēt šajās sarunās un tiekties uz sekmīgu rezultātu. Izvēle ir vienkārša: ja nav naudas, nav darījuma. Taču, ja nav rīcības, nav arī naudas!
Kopenhāgena ir unikāla iespēja kolektīvi izvēlēties emisiju trajektoriju, kas iegrožo globālo sasilšanu zem 2 °C (3,6 °F). Pretuzbrukumam jāsākas šonedēļ Ņujorkā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.