Prezidents uzskata, ka atbildība par valdības darbu kopumā un ministru atbilstību jāuzņemas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurš turklāt pārstāv vienu politisko spēku ar tieslietu ministru. Ja valdības vadītājs uzskata, ka ministra Štokenberga demisijas pieprasījums nav pamatots, tā ir gan valdības vadītāja, gan viņa pārstāvētās partijas atbildība.
Otrkārt, Valsts prezidents ir pārliecināts, ka priekšvēlēšanu gaisotnē un laikā, kad esošajai valdībai līdz tās pilnvaru nolikšanai atlicis nedaudz vairāk par vienu mēnesi, nav pamatoti Saeimas darba kārtībā iekļaut jautājumus, kas dod papildu iespēju no Saeimas tribīnes izvērst priekšvēlēšanu diskusijas un pastiprināt partiju savstarpējās cīņas par vēlētāju simpātijām.
Kā ziņots, apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Saskaņas centra" desmit Saeimas deputāti jūlija beigās lūdza prezidentam Bērziņam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu Štokenbergam.
Aicinājumu parakstījuši VL-TB/LNNK deputāti Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, kā arī SC deputāti Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs un Viktors Jakovļevs.
Iesniegumā pausta nostāja, ka, lai arī Štokenbergs ir aktīvi centies sevi parādīt kā tiesiskuma aizstāvi un uzsvērt godīgas un caurspīdīgas uzņēmējdarbības lielo nozīmi tautsaimniecības attīstībā, atklātībā esot nākuši fakti, kas liekot apšaubīt paša Štokenberga rīcības tiesiskumu un ētiskumu, norādot uz ministra dubultmorāli.