Savukārt ilgtermiņa finanšu plūsmā, kas slimnīcām domāts attīstībai — rekonstrukcijām, lielu medicīnas ierīču iegādei, IT sistēmas ieviešanai utt. - valsts kopējā galvoto aizdevumu summa veselības iestādēm ir 157 miljoni latu. No tiem jau izmaksāti 69 miljoni. Kuras slimnīcas naudu saņēmušas, ir konfidenciāla informācija.
Pēc jūlija lielā budžeta samazinājuma otrajam pusgadam slimnīcām vienkārši naudas neesot. Valsts lielākās slimnīcas lēš, ka pēc pāris mēnešiem tām darbība būs jāpārtrauc. Ko darīt? Visticamāk, gaidāms ierastais scenārijs — skaļas debates un papildu finansējuma piešķiršana. "Tāda ir politika daudzu gadu garumā," secina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Viesturs Boka.
Akūtajā naudas trūkumā Stradiņa un Austrumu slimnīcas vaino milzīgo veselības budžeta samazinājumu jūlijā, kas abām bija vairāk nekā 60—70%. Lai nodrošinātu obligāto medicīnisko palīdzību, pie esošās pacientu plūsmas abām slimnīcām vidēji mēnesī vajag 2,5 miljonus latu. Valsts kopš jūlija maksā vidēji 1,5 miljonus. Reāli slimnīcas jūlijā uzņēma vairāk pacientu un līdz ar to arī iztērēja vairāk naudas, nekā drīkstēja. Strauji uzkrājās nenomaksāto rēķinu skaits.
Slimnīcas cer, ka būs kā vienmēr — ar skaļiem kašķiem naudu valdība
atradīs. Par to liecina arī VM pārstāvja Jura Bunduļa mierinājums:
"Nevajadzētu ļoti satraukties. Ministrei ar premjeru ir vienošanās, ka
mēneša laikā būs risinājums." Kopš vienošanās pagājušas divas nedēļas.
Pēc VM aplēsēm, redzot jūlija pārtēriņus, līdz gada beigām slimnīcām
vajadzēs vēl aptuveni 30 miljonu latu — līdzīgu summu valdība
"nogrieza" jūlijā.
Žurnālistes Ingas Spriņģes rakstus "Soda procenti vēl negriežas" un "Slimnīcām jāatmaksā 157 miljoni valsts galvotu kredītu" lasiet šodien laikrakstā "Diena"!