Zatlers savā sestdienas uzrunā Latvijas cilvēkiem deva ticību, ka valsti var mainīt, un šo ticību tagad nedrīkst apdzēst, un vispirms jau pašam Zatleram arī jāatbild par saviem vārdiem ar turpmākiem darbiem. Patlaban viņš ir tikai vienas dienas varonis, jo tiesa ir tiem kritiķiem, kas gana pamatoti jautā, kur viņš bijis visus šos četrus gadus, un lai tagad pierāda pretējo.
Lielā mērā šis nav stāsts par Zatleru kā personu, bet gan par viņa pausto ideju. Kā mainīt Latvijas politisko kultūru, kā padarīt to tīru no meliem, kā likt tai strādāt nevis personisko interešu, bet sabiedrība labā? Kādam uz to visu jāatbild. Tieši no šā skatpunkta uz Zatlera kandidatūru būtu jāskatās visiem Saeimas deputātiem, nevis kādam aizvainotam no sava kakta kā puišelim jāvelk laukā kaķene vai, tieši otrādi, - labā izdevībā jāpieķeras pie Zatlera pašlaik mirdzošā uzvalka atloka. Iet roku rokā ar sabiedrību šobrīd ir jābūt Saeimas vislielākajai interesei.
Tajā pašā laikā Diena nolēmusi iet arī savu ceļu, lai risinātu milzu neuzticēšanās problēmu varai un politiķus piespiestu neuzgriezt tautai muguru. Iesaistot sabiedrībā pazīstamas un cienījamas personas, Diena apņemas organizēt desmit punktu kodeksa izstrādi - Kādam jābūt politiķim Latvijā? Tas izvirzīs papildu prasības gan pret tiem, kas vēl pretendē iesaistīties politikā, gan arī tiem, kuri jau tur ir. Tas palīdzēs izsijāt pelavas no graudiem, tas neļaus reputācijas mērauklas staipīt kā gumijas, kā ērtāk, kā izdevīgāk. Šādam kodeksam ir jākļūst par vienotu prizmu, caur kuru raugās ne tikai sabiedrība, bet paši politiķi, kaut vai veidojot vēlēšanu sarakstu listes.
Dienas uzrunāti, uz šāda kodeksa radīšanu jau atsaukušies Latvijas inteliģences pārstāvji: rakstniece Nora Ikstena, Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis, kā arī uzņēmēju aizstāve Elīna Egle, demogrāfs Ilmārs Mežs, ekonomists Jānis Ošlejs, sociologs Aigars Freimanis u. c. Diena arī aicina pašus politiskos spēkus definēt šādus desmit punktus, kā arī iesaistīties ikvienu pilsoni, sabiedriskās grupas, Latvijas skolas, augstskolas, nevalstiskās organizācijas nākt talkā būvēt skaidrus un precīzus pamatus politiskajai kultūrai Latvijā, ko paši politiķi 20 gadu laikā nav spējuši izdarīt.
Šī tiešām ir Latvijas jaunā iespēja, šis ir laiks pilsoniskajai iniciatīvai.