Kā pēcvēlēšanu koalīcijas veidošana izskatās no malas, ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) laikam necer vismaz pirmajā raundā tikt pieaicināta sarunās?
Es jūs uzreiz pārtraukšu, lai papildinātu, ka es domāju – ne pirmajā, ne otrajā un diez vai arī trešajā raundā mums nav iespēju pie sarunu galda apsēsties, jo ir pilnīgi skaidrs, ka te ir jāsakrīt diviem vai trijiem apstākļiem, lai tas tā notiktu. Pirmām kārtām no esošo koalīcijas veidotāju puses jābūt vēlmei vispār to lietu darīt, līdz ar to viņiem ir jānovāc jebkuras pretenzijas pret [Aivaru] Lembergu, jāizbeidz šī retorika, jo viņi gluži labi saprot, ka mēs no Lemberga kā premjera kandidāta nenorobežosimies un neatteiksimies, – to nesaprastu ne mūsu vairāk kā 100 tūkstoši vēlētāju, kas par mums ir nobalsojuši, ne arī mēs to darīsim, līdz ar to tas jautājums jau pašā saknē ir izsmelts. No otras puses, mums pašiem ir jāsaprot, vai mēs pie kaut kādiem apstākļiem esam gatavi mainīt domas un iet zem [Jaunās Vienotības nākamā premjera kandidāta Krišjāņa] Kariņa kā valdības vadītāja. Šobrīd mūsu apvienībā viedoklis ir absolūti viennozīmīgs – pie Kariņa kā premjera amata kandidāta mēs neiesim, tas lēmums ir pieņemts. Šīs divas lietas ir pilnīgi skaidras, kas praktiski nozīmē to, ka koalīciju veidos vai nu šīs trīs partijas, vai četras partijas, vai ar esošo premjera kandidātu vai kādu citu, viņiem tas ceļš ir jānoiet un tas jāizdara.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!