gada 1.janvārī.Kā informē Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, šogad 14.aprīlī, kad valdības sēdē tika izskatīta informācija par likumprojekta «Par vienotu valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu» pamatprincipiem un izstrādes gaitu, LB pārstāvja argumentācijas rezultātā LB tika izņemta no sākotnēji piedāvātās vienotās atlīdzības sistēmas modeļa un sēdes protokollēmumā tika ietverts punkts, kas nosaka, ka LB prezidenta amata atlīdzības noteikšanā ir jāatsaucas uz Eiropas Savienības valstu centrālo banku vadītāju atlīdzības noteikšanu regulējošām normām.Ņemot vērā, ka valsts sektorā strādājošo atalgojums pēc «Likumā par valsts budžetu 2009.gadam» pieņemtajiem grozījumiem ir samazinājies no 20% līdz pat 40%, Ministru prezidents nepiekrīt tam, ka patlaban veiktais LB prezidenta algas samazinājums līdz 2006.gada līmenim (Ls 96 486,22 bruto saskaņā ar VID pieejamo informāciju) ir solidārs jau veiktajiem un vēl plānotajiem valsts budžeta izdevumu samazinājumiem, par ko vienmēr stingri iestājies arī LB prezidents I.Rimšēvičs.«Ir neiespējami rast skaidrojumu tam, kādēļ situācijā, kad visas valsts institūcijas solidāri samazina izdevumus un, pirmkārt, atalgojuma apmērus, Latvijas Banka atsakās iekļauties vienotā atalgojuma sistēmā, tādējādi pēc būtības ignorējot situāciju valstī, kuras monetāro politiku tā realizē. Nav loģiska pamatojuma arī tam, kādēļ centrālās Bankas prezidenta atalgojums ir trīs reizes augstāks par valsts pirmās amatpersonas – Valsts prezidenta atalgojumu,» uzsver V.Dombrovskis.
I.Rimšēvičs trešdien no rīta telefonsarunā 900 sekundēm uzsvēra, ka LB algu, solidarizējoties ar pārējām valsts institūcijām, pakāpeniski šī gada laikā jau samazinājusi par 25% un ir gatava to darīt arī turpmāk. Iespējams, gada beigās samazinājums pārsniegs 30%.
Arī pats LB prezidents turpināšot samazināt tālāk savu algu, ja tas būs nepieciešams, rpoti, ja tiks samazināts atalgojums valsts sektorā. «Neesam te nekāds izņēmums,» teica LB prezidents.
Jau ziņots, ka I.Rimšēvičs 2008.gadā algā, prēmijās un pabalstos Latvijas Bankā saņēma 126,5 tūkstošus latu jeb vidēji 10,5 tūkstošus latu mēnesī. Kopumā I.Rimšēvičs pērn nopelnīja 130,3 tūkstošus latu, jo papildu ienākumus viņam nodrošināja procenti no depozītiem.
Kā rakstīja aģnetūra BNS, salīdzinājumā, piemēram, ar Igaunijas centrālās bankas prezidenta Andresa Lipstoka atalgojumu, I.Rimšēviča alga pērn bijusi aptuveni divas reizes lielāka. Lipstoks pagājušajā gadā bija visaugstāk atalgotais Igaunijas ierēdnis un pelnīja 111 tūkstošus kronu (4995 latus) mēnesī.
I.Rimšēvičs saņem arī lielāku algu nekā ASV centrālās bankas, Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke, rakstīja Diena.lv. B.Bernanke pagājušajā gadā algā saņēma 191 300 ASV dolārus (95 267 latus), kas veido vidēji 15 942 ASV dolārus (7939 latus) mēnesī.
(pievienota 5. un 6.rindkopa)