Ina Druviete skaidroja, ka vakarskolas nodrošina iespēju iegūt izglītību tiem, kuri ekonomisko grūtību vai citu iemeslu dēļ savulaik nav turpinājuši mācības vispārizglītojošās skolās.
"Latvijā
izglītots cilvēks ir valsts konkurētspējas pamats, tādēļ svarīgi radīt
pieaugušiem cilvēkiem piemērotu un pieejamu mācību vidi ikvienas pašvaldības
teritorijā,"teica Druviete.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem šajā mācību gadā Latvijā
darbojas 28 vakarskolas, kāarī vēl 51 skola īsteno vakarskolas vai neklātienes
programmas. Tās kopumā apgūst vairāk nekā 13 800 audzēkņu, un teju 65 procenti
no tiem ir vecāki par 19 gadiem. Pēdējos gados gan vērojama tendence vakarskolas
pievienot vispārizglītojošajām vidusskolām.
Šim apgalvojumam piekrita arī vairāku vakarskolu direktores. Viņas sēdē
apgalvoja, ka vakarskolu darbību apdraud IZM īstenotais
finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam", jo skolas ir sākušas
savstarpēju cīņu par vieniem un tiem pašiem audzēkņiem.
UNESCO izglītības programmu vadītāja Baiba Moļņika uzsvēra, ka valsts izglītības politikā pašvaldībai būtu jālepojas nevis jākautrējas par vakarskolu eksistenci.