Izmaiņas attiektos uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājiem, kā arī EM valsts sekretāru.
EM rosina noteikt, ka viena un tā pati persona nevarēs būt par iestādes direktoru un EM valsts sekretāru vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
Ministrijā skaidroja, ka patlaban valsts iestādes vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata. Līdz ar to valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju tiesība pretendēt uz atkārtotu pilnvaru termiņu nav ierobežotas.
Tomēr ministrijas ieskatā, ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. Tāpat EM norādīja, ka demokrātiskas valsts iekārtas principu stiprina amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa.
"Vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt vadošo amatu sekmē ne tikai institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku, bet arī rada labus priekšnosacījumus vajadzīgām pārmaiņām. Iestāžu vadītāju mobilitāte var būt ne tikai kā priekšnosacījums, lai pēc iespējas novērstu visus iespējamos, tai skaitā korupcijas, riskus, bet arī kā instruments, kas palīdz stiprināt dinamisku valsts iestāžu attīstību," skaidroja ministrijā.
EM piebilda, ka nepieciešams ievērot arī vienlīdzības principu, jo patlaban EM padotības iestādē - Konkurences padomē - vadītājam ir ierobežojums atkārtotam pilnvaru termiņam.
Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA skaidroja, ka grozījumi iestāžu un EM nolikumos nav jāuztver kā vēlme atbrīvoties no konkrētiem iestāžu vadītājiem. Ministrs cer, ka ar izmaiņām noteikumos tiks veicināta konkurence uz EM pakļautības iestāžu vadītāju amatiem, tādējādi iestādēm piesaistot jaunus ekspertus.
Nemiro piebilda, ka vēl nav zināms, kādā veidā, iestādes vadības maiņas gadījumā, tiks piesaistīti jauni vadītāji, bet tas varētu notikt rotācijas kārtībā vai arī rīkojot amata konkursu.
Ministrs arī uzsvēra, ka jaunie noteikumi neattieksies uz līdzšinējiem EM pakļautības iestāžu vadītājiem. Viņš piebilda, ka, tuvojoties līdzšinējo iestāžu vadītāju pilnvaru termiņam, tiks izvērtēts viņu darbs. Ja tas tiks atzīts kā labs, tad vadītājs var tikt atkārtoti apstiprināts amatā, bet šoreiz uz iestādes vadītāju jau attieksies jaunās prasības par pilnvaru termiņu ierobežojumu.
Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka līdzšinējais LIAA vadītājs Andris Ozols amatā stājās 2004.gada novembrī, bet viņa pilnvaru termiņš beigsies šogad novembrī. CSP vadītāja Aija Žīgure šajā amatā atrodas kopš 1998.gada augusta un viņas pilnvaru termiņš beigsies 2020.gada 31.decembrī. BVKB vadītāja Svetlana Mjakuškina šo amatu ieņem no 2017.gada augusta, līdz ar to viņas pilnvaru termiņš beigsies 2022.gada augustā.
Savukārt EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis amatā stājās 2018.gada aprīlī. Viņa pilnvaru termiņš beigsies 2023.gada aprīlī.
Par izmaiņām iestāžu un EM nolikumos vēl jālemj Ministru kabinetam. Ja valdība izmaiņas atbalstīs, tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Ja cilvēks ir labākais nozarē