ES nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla atzina, ka krīze sākās finanšu sektorā, bet tās sekas pašlaik izjūt ikviens. “Pēdējos mēnešos esam cieši sadarbojušies ar valsts valdībām un nodarbināto un darba devēju organizācijām, mēģinot rast labākos paņēmienus cīņā ar krīzes sociālajām sekām. It sevišķi mums jācenšas nodarbināt jauniešus. Nedrīkstam viņiem ļaut atteikties no iespējām iekļūt darba tirgū,” uzsvēra Špidla.
“Šodien Komisija sper vēl vienu soli, uzņemoties kopīgas saistības un koordinējot ES, dalībvalstu un sociālo partneru rīcību, kas nosargās darba vietas un radīs jaunas,” uzskata EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.
Viņš stāstīja, ka līdz ar šiem priekšlikumiem
tiks paātrināti ES atbalsta maksājumi miljardu eiro apmērā no Eiropas Sociālā
fonda, lai cilvēki varētu pārkvalificēties. Pēc viņa vārdiem, pašlaik gadā vairāk nekā
9 miljoniem cilvēku tie palīdzot atrast darbu. "Mēs
izveidosim jaunu mikrokreditēšanas mehānismu 500 miljonu euro apmērā
uzņēmēju atbalstam. Vēlamies, lai dalībvalstīs pieciem miljoniem
Eiropas jauniešu būtu iespējams iegūt praksi uzņēmumos. Aicinu Eiropadomi
apstiprināt šo vērienīgo plānu," viņš uzsvēra.
Šie priekšlikumi tiks iesniegti ES līderiem, lai 18. un
19.jūnijā Eiropadomes sanāksmē par tiem varētu panākt vienošanos. Programma “Kopīgā apņemšanās
nodarbinātībai” ir programma cīņai pret bezdarbu,
darba vietu izveides atbalstam un stabilas ekonomikas atveseļošanas
nodrošināšanai.