Kā vērtējat situāciju, kas izveidojās uzreiz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām? Proti, Jaunās Vienotības (JV) izvirzīto kandidātu, pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ievēlēja tikai ar JV un divu opozīcijas spēku – ZZS un Progresīvo – balsīm, bet Nacionālā apvienība (NA) vispār nepiedalījās vēlēšanās, savukārt Apvienotais saraksts (AS) balsoja par savu kandidātu Uldi Pīlēnu. Publiski arvien vairāk tiek runāts, ka līdz ar šādu pavērsienu esošajai koalīcijai un arī valdībai ir pienākušas beigas. No otras puses – premjers Krišjānis Kariņš patlaban vairāk uztur retoriku par esošās koalīcijas paplašināšanu. Ko tas īsti nozīmē?
Tas neko nenozīmē. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka līdz ar jaunā prezidenta ievēlēšanu ir izveidojusies jauna koalīcija, kas ir nobalsojusi par ļoti nozīmīgu jautājumu. Un būtu grūti iedomāties, ka jaunā koalīcija paustu: mēs ievēlējām Rinkēviču, bet principā ļoti gribam turpināt būt opozīcijā.
Tad, jūsuprāt, esošajai koalīcijai ir pienākušas beigas?
Esošajai koalīcijai pienāca beigas tajā brīdī, kad AS pieteica Pīlēnu kā atsevišķu savu ekskluzīvo prezidenta kandidātu – tajā brīdī arī lielā mērā pienāca koalīcijas gals. Protams, koalīcija, lai ko viņi teiktu par to, kas ir runāts pirms vēlēšanām, ka "mēs vēlēsim savu prezidentu" – tas nekad nestrādā. Jo pirms vēlēšanām Uldis Pīlēns bija premjera kandidāts, nevis prezidenta kandidāts. Bet uz premjera amatu viņš nez kāpēc nekandidēja. Līdz ar to tā ir tāda politiskā retorika, un to sauc par sabiedriskajām attiecībām.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!