Komentējot biedrības Dzimtā valoda rosināto parakstu vākšanu saistībā ar referenduma rīkošanu par grozījumiem Satversmē, Bērziņš norādīja, ka "viena pagale nekad nedeg".
"Ārkārtīgi liela kļūda bija Visu Latvijai! vasarā organizētā kampaņa vākt nepieciešamo parakstu skaitu Satversmes grozījumu ierosināšanai par izglītību tikai latviešu valodā. Kāpēc nevar mācīties no Eiropas pieredzes, kur Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka integrācijas politika attiecībā pret turku diasporu bija kļūdaina? Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka no turka nevar "uztaisīt" vācieti - var tikai padarīt maksimāli lojālu valstij. Tikmēr mēs nez kāpēc mēģinām krievus padarīt par latviešiem," sacīja ekspolitiķis.
Viņš akcentēja, ka nacionālais jautājums ir viena no svarīgākajām pašapziņas lietām, kuru aizskarot rodas aizsargreakcija. Ja nebūtu "vislatviešu" iniciatīvas, paraksti par krievu valodas statusa maiņu netiktu savākti, uzskata Bērziņš.
Viņš arī norādīja, ka liela kļūda bijusi valdības veidošanas procesā Valda Zatlera (ZRP) vairākkārt pieminētie tanki.
"Kāda sajūta pēc tanku un okupācijas pieminēšanas var rasties pat lojāliem krieviem? Nevar visu reducēt tikai uz Jāni Urbanoviču (SC) vai Nilu Ušakovu (SC) - parakstus par krievu valodas statusa maiņu taču nodeva vairāk nekā 200 000 cilvēku. Krieviskajā elektorātā līdz šim bija pietiekami daudz valstij lojālu cilvēku. Zatlera izteikumi un "vislatviešu" iniciatīvas tikai ielēja eļļu ugunī, un te nu redzam rezultātu. Šis konflikts ir pilnīgi nevajadzīgs un mākslīgi izraisīts," sacīja Bērziņš.
Jautāts, kādu pēc dažiem gadiem viņš redz Latvijas attīstību, bijušais Tautas partijas līderis atzina, ka to grūti prognozēt, īpaši, ja pašreizējo negatīvo etnisko fonu kā katalizators pastiprinās jauni krīzes viļņi.
"Tomēr esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju ziemeļnieciskā mentalitāte neļaus notikumiem izvērsties tāda mēroga etniskos konfliktos, kā tas bija Dienvidslāvijā. Vienlaikus jārēķinās, ka etniskā nestabilitāte saglabāsies un tās fonā netiks risinātas svarīgas ekonomikas problēmas. Politiķi var patikt vai nepatikt, bet par visām politiķu neveiksmēm maksā tauta. Uz brīnumu var cerēt, bet brīnumi nenotiek. Laiks rādīs, kā būs," sacīja Bērziņš.
Bērziņš 1998.gadā bija viens no Tautas partijas dibinātājiem, saņemot biedra karti ar pirmo numuru. Viņš ir bijis Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs, kā arī ieņēmis finanšu ministra un veselības ministra amatus Andra Šķēles un Aigara Kalvīša vadītājās valdībās. 2006.gadā Bērziņš no aktīvās politikas aizgāja, savukārt 2010.gadā izstājās arī no Tautas partijas, pamatojot lēmumu ar ideju izsīkumu partijas iekšienē un sava veselības stāvokļa pasliktināšanos.