LIZDA priekšsēdētāja gan atzina, ka negaida, ka pēc šīs tikšanās notiks kādas diametrāli pretējas izmaiņas situācijā nozarē, taču uzskata, ka sarunā pietiekami veiksmīgi izdevies paust skolotāju intereses. Viņa arī izteica cerību, ka, neraugoties uz saistībām, kas Latvijas valdībai būs jāpilda pret SVF, atdodot valsts parādu, abas puses spēs būt pietiekami elastīgas.
Harbaceviča teica, ka SVF pārstāvji bijuši pārsteigti par to, ka izglītības reformas un budžeta samazinājuma dēļ izglītības kvalitāte un pieejamība atstātas novārtā, priekšplānā izvirzot to, cik daudz naudas nozarei var veltīt. Arodbiedrības vadība klāstījusi arī par to, ka līdz ar uz pusi samazināto finansējumu zinātnei apdraudēta zinātniskā darbība augstākajā izglītībā.
Tāpat pārsteigumu radījis tas, ka patlaban pedagogiem jāpasniedz divi vai trīs mācību priekšmeti līdzšinējā viena mācību priekšmeta vietā, lai varētu nodrošināt sev algu.
Arodbiedrība informējusi par gaidāmo pedagogu streiku, par ko SVF pārstāvji gan plašākos komentāros nav ieslīguši, vien norādījuši, ka sociālā spriedze valstī jāmazina un jānodrošina sociālās garantijas, lai cilvēki varētu izdzīvot arī krīzes apstākļos.
"Varbūt līdz ar šo sarunu starptautiskās organizācijas vairāk ieklausīsies Latvijas puses paustajā," sacīja arodbiedrības vadītāja.
Latvijas Universitātes Arodorganizācijas priekšsēdētāja Solveiga Skotele pēc sarunas ar SVF pārstāvjiem BNS atzina, ka "viņi jau mūsu problēmas nerisinās, tas jādara pašai valdībai", un piebilda, ka SVF pārstāvji reformu veikšanas procesā iejaukties negatavojas un arī ar padomiem nedalīsies.