Skeptiskākie iedzīvotāji minējuši, ka šis process tomēr vairāk vērtējams kā liekas naudas šķērdēšana, ka reforma bijusi nepārdomāta un slikti organizēta. Daudzi arī uzskata, ka vēl nekas nav beidzies un robežas vēl tiks mainītas.
Lai gan jau pirms gada tika ievēlēti jaunie novadu vadītāji, 44% respondentu nav slēpuši, ka jaunizveidoto novadu robežas pārzina drīzāk slikti, bet 26% pat norāda, ka ļoti slikti. Par savām zināšanām šajā jomā pilnībā pārliecināts tikai 1% aptaujāto.
"DnB NORD Latvijas barometrā" iedzīvotājiem tika jautāts, kuras pašvaldību funkcijas pašreiz tiek veiktas labāk un kuras sliktāk, salīdzinot ar laiku pirms novadu reformas. Gandrīz puse jeb 46% nespēja atrast pozitīvas tendences, tomēr norādīja, ka pašreiz labāk tiek risināti kultūras jautājumi un ceļu uzturēšana. Kā problemātiskākās jomas respondenti norāda veselības aprūpes jautājumus, bezdarba mazināšanu un izglītības jautājumu risināšanu.
"Kaut arī administratīvi teritoriālā reforma ir īstenota, kopš tās noslēguma un jaunizveidoto novadu darba uzsākšanas ir pagājis pārāk īss laika periods, tādēļ izvērtēt reformas ietekmi un izdarīt objektīvus secinājumus par pašvaldību darbību jaunajā sistēmā ir pāragri. Objektīvi izvērtēt reformas rezultātus būs iespējams tikai pēc vairākiem novadu pašvaldību darbības gadiem," aptaujas rezultātus komentējusi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe.