Sociologs _Latvijas Fakti _direktors Aigars Freimanis uzskata, ka reitingu kritums liecina par to, ka sabiedrība apjautusi politiskās elites vājumu un ilūzijas uz to vairs nelolo. Savukārt politologs Jānis Ikstens norāda, ka vasarā parasti politiķu reitingi vienmēr ir pazeminājušies.
Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1004 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jānis Ikstens, politologs:
Politiķu, sevišķi partiju,
reitingi vasarās parasti ir pazeminājušies. Taču šeit vērojams negatīvā
vērtējuma pieaugums. Domāju, ka galvenokārt to ietekmējušas ekonomiskās
problēmas – valstī, pieklājīgi izsakoties, neiet labi, tādēļ arī
aptaujas rezultāts ir tāds.
Jūlijā politiskās elites reitingus noteikti ietekmēja pensiju apcirpšana, jo tas skāra lielu sabiedrības daļu.
Vērojams,
ka lēnām izsīkst Valda Dombrovska uzticības kredīts. Cilvēki kā parasti
cerēja uz ātriem risinājumiem – iedzers tabletīti un viss būs kārtībā.
Taču izrādās, ka Dombrovskim tabletītes nav, tā vietā ir ilgstoša un
sāpīga terapija ar nepatīkamām sekām.
Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra Providus pētniece:
Visvairāk
izbrīna un neizskaidrojams šķiet Valsts prezidenta Valda Zatlera
reitinga straujais kritums, jo līdz jūnijam tas bijis gandrīz
nemainīgs, bet jūlijā pēkšņi krities par 13 procentiem. Ja var ticēt
aptaujas datiem, skaidrojums jāskatās kontekstā ar ekonomiskās
situācijas pasliktināšanos – iedzīvotāji aizvien skeptiskāk vērtē
valsts amatpresonas.
Turklāt jūlijā salīdzinājumā ar aktivitātēm pēdējā pusgada laikā Valdis Zatlers bijis gandrīz nemanāms. Jūnijā viņš ļoti aktīvi iesaistījās budžeta krīzes pārvarēšanā, no gada sākuma cīnījās par izmaiņām satversmē, līdz ar to vienmēr atrodoties sabiedrības uzmanības centrā. Jūlijā prezidents bija pamanāms mazāk, varbūt tas izskaidro tik dramatisku viņa darba vērtējuma kritumu. Taču lielus iemeslus, kādēļ tā audzis negatīvais vērtējums, neredzu.
Neesmu gan pārliecināta, vai šai aptaujai var tik ļoti ticēt, jo kopš
vēlēšanu dienas man ir ļoti liela skepse par aptaujām – Pilsoniskajai
savienībai tika prognozēts 6% atbalsts, lai gan izrādījās, ka tā
saņēmusi 15% balsu.
Aigars Freimanis, sociologs:
Manuprāt, politiķu reitingu kritumu ietekmē kopējā situācija valstī un galvenokārt – ekonomiskā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte iespaido arī sabiedrības attieksmi pret amatpersonām.
Lielākais notikums ir saistībā ar Valsts prezidenta reitingu, jo līdzšinējā pieredze, runājot par iepriekšējiem prezidentiem Vairu Vīķi-Freibergu un Gunti Ulmani, liecināja, ka viņi abi stāv nostāk no politiskā procesa. Zatlera kungs izvēlējies aktīvu līdzdalību daudzos jautājumos un laikam daļa sabiedrības negatīvo, kas krājies valstī, grib uzkraut arī viņam.
Politiķu reitinga kritums sakrīt ar sarežģītajām sarunām ar tā sauktajiem starptautiskajiem donoriem, ar iekšējo nestabilitāti un strīdiem partiju starpā. Politiķi nespēj pieņemt lēmumus, katrs diskusiju dalībnieks atrod savus argumentus un vainu meklē citā, nevis sevī. Tas viss sabiedrībai ir apnicis.
Šie reitingi ir sliktā ziņa visai politiskajai elitei, jo sabiedrība daudz skaidrāk nekā agrāk ir apjautusi mūsu politiskās elites vājumu. Agrāk varbūt dažos gadījumos bija ilūzijas, bet šobrīd sasniegts kritiskais punkts, un pats prezidenta amatpersonas statuss, kas iepriekš pats par sevi bija pietiekams iemesls pozitīvam vērtējumam, vairs nestrādā.