"Viņš arī atzina, ka LP jāattīsta pakalpojumi, kam nepieciešami finanšu līdzekļi. "Ja mēs skatāmies uz LP nākotni, viss ir atkarīgs no tā, kurš ir gatavs šajā uzņēmumā investēt, lai attīstītu pakalpojumus. Tā var būt gan valsts, gan privāts investors. Tādēļ domāju, ka iespēju ir daudz un visas ir vienlīdz interesantas," sacīja Vītols.Aģentūra BNS jau vēstīja, ka LP provizoriskie zaudējumi pagājušajā gadā varētu būt līdz 600 tūkstošiem latu, taču šogad pasts plāno strādāt ar 1,5 miljonu latu peļņu. LP apgrozījums pērn samazinājās un veidoja 42 miljonus latu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, 2010.gadā LP apgrozījums salīdzinājumā ar 2009.gadu ir samazinājies par apmēram 7,2%.Pasts uztur vairāk nekā 620 pasta nodaļu, kompānijā nodarbināti aptuveni pieci tūkstoši darbinieku.LP sniedz pasta un filatēlijas, pārvadājumu un eksprespasta, finanšu, preses un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Uzņēmums pilnībā pieder valstij.
Interesi par Latvijas pastu nav izrādījis neviens investors
Interesi par Latvijas pasta kompāniju "Latvijas Pasts" (LP) pašlaik nav izrādījis neviens investors, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja LP valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.Uz jautājumu, vai LP būtu interesants privātiem investoriem, Vītols atbildēja: "Pašlaik neviens interesi vēl nav izrādījis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.