Ja 2015. gadā, samazinot visām nozarēm finansējumu par 3%, izdevās iegūt papildus 12 miljonus eiro, tad šogad, veicot padziļinātu auditu, šis ieguvums ir četras reizes lielāks, trešdien lasāms laikrakstā Diena.Veicot auditu, konstatēts, ka vairākos gadījumos ministriju kompetences pārklājas. Par efektīvu finansējuma izlietošanu liekot šaubīties vēl vairāki atklātie fakti. Piemēram, Tieslietu ministrijas budžetā pieaug ieslodzījuma vietām paredzētie līdzekļi, tajā pašā laikā ieslodzīto skaits samazinās. Līdzīgi palielinās finansējums Iekšlietu ministrijai pasu un personu identifikācijas karšu izsniegšanai, bet izsniegto dokumentu skaits ir mazāks. Augstākās izglītības sistēmā ir kļuvis lielāks akadēmiskais personāls, bet studentu skaits samazinoties. FM uzmanību bija piesaistījusi arī Izglītības un zinātnes ministrijas sociālās korekcijas iestāde Naukšēni, kurā mācoties 25 bērni, bet izdevumi sasniedzot gandrīz miljonu eiro. Iestāde izvietota muižas ēkā, un lielākais finansējums ir nepieciešams tieši tās uzturēšanai.Reizniece-Ozola komisijas sēdē minēja vairākus piemērus, kad ministrijas arī jaunās politikas iniciatīvām piešķirtos līdzekļus nav tērējušas atbilstoši programmās paredzētajiem mērķiem. Piemēram, Labklājības ministrijā nav apgūti 82% finansējuma, kas bija paredzēts sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām personām. Līdzekļi pārdalīti ar šo programmu nesaistītiem mērķiem. "Ministrijām ir ļoti lielas problēmas ar plānošanu," teica ministre, minot arī gadījumus, kad nozares nav apguvušas visu piešķirto finansējumu. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu projektiem rezervētās naudas iztērējusi tikai mazu daļu, tā iesaldējot finansējumu. Finanšu ministrija piedāvā to plānot tikai pēc projektu apstiprināšanas. Līdzīgi Izglītības un zinātnes ministrija nav iztērējusi profesionālās izglītības programmas īstenošanai plānoto naudu, bet tagad prasot vēl vairāk, tāpat kā Tieslietu ministrija, kas nav iztērējusi juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus. Budžeta situācijai par labu nenākot arī nespēja prognozēt ieņēmumus, piemēram, autoceļu lietošanas nodevas plāns ir daudz lielāks nekā iekasētā nauda.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 27.aprīļa, numurā!
Izkrata ministriju kabatas
Pārskatot visu ministriju bāzes izdevumus, lai izvērtētu, cik lietderīgi tiek izmantots tām piešķirtais finansējums, Finanšu ministrija ir atradusi gandrīz 50 miljonus eiro. Par to finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien informēja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, atzīstot, ka ministrijas audita laikā ir bijušas pretimnākošas, - varbūt tāpēc, ka atrasto finansējumu tām neatņems, bet ļaus izlietot prioritāšu īstenošanai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.