Viņa norādīja, ka ministrijas pārstāvji viesojušies visos jaunajos novados, pārrunājot skolu tīklu reorganizāciju un iespējas esošā finansējuma apstākļos, izvēli par konkrētu skolu slēgšanu vai apvienošanu atstājot tomēr pašvaldības ziņā.
"Es gribētu vienīgi uzsvērt, ka Izglītības un zinātnes ministrija nekādus sarakstus neveido par skolām. Ministrija neko neuzdod, ministrija tikai norāda uz skolu tīklu un varbūt, no malas skatoties, parāda, kur šis tīkls ir neefektīvs," Koķe uzsvēra.
Patlaban gan vēl pašvaldības par skolu tīkla reorganizāciju lemj, bet līdz šim - augusta vidum - ministrijā saskaņošanai iesniegti pieprasījumi par 36 skolu slēgšanu, no kurām piecas skolas plānots slēgt 2010.gadā, vienu - 2011.gadā, bet pārējās - jau no šā mācību gada.
"Es gribu teikt, ka tas ir daudz, tādēļ, ka caurmērā gadā parasti slēdz septiņas, sešas, varbūt astoņas," ministre atzina.
Kopumā sadarbība ar pašvaldībām esot laba, izpratne par to, ka "ir jāprot saimniekot tā, ka ir jāprot tērēt tik, cik ir", un ka par to ir jādomā savlaicīgi, esot. Tādēļ arī lielākajā daļā skolu slēgšanu ministrija saskaņošot. Pagaidām izņēmums esot tikai viena mācību iestāde - Skrudalienas pamatskola Daugavpils novadā.
"Mēs, protams, lielākajā daļā gadījumu saskaņojam, bet ir viens precedents, kuru es tomēr gribētu uzsvērt, un tā ir Skrudalienas pamatskola. Daugavpils novadā ļoti netālu viens no otra ir Skrudalienas pagasts un Silenes pagasts, es domāju, ka tur nav pat desmit kilometru attālums. Silenes skola ir mazākumtautību skola ar 80 bērniem, padsmit darbiniekiem un tikpat skolotājiem.
Skrudalienas skola ir vienīgā visā apkaimē, kas ir ar latviešu mācību valodu. To nevar nerespektēt, tāpēc mēs nedosim saskaņojumu slēgt šo skolu.., jo nedrīkst slēgt skolu, kas ir vienīgā latviešu skola apkārtnē. Un tur krievu tautības vecāki grib saviem bērniem latviešu skolu, nu nevar to darīt," Koķe uzsvēra un piebilda, ka ministrija šajā gadījumā pašvaldībai piedāvās pārveidot Silenes pamatskolu, piemēram, par pirmsskolu un sākumskolu vai meklēt citus variantus, taču Skrudalienas skolu neļaus slēgt.
Tomēr, kopumā runājot par pārmaiņām skolu tīklā, ministre atzina, ka, viņasprāt, pārmaiņām vajadzēja notikt objektīvu apstākļu dēļ - ne tikvien krīzes iespaidā, bet arī bērnu skaita samazinājuma dēļ.
"Kopumā jāteic, ka tā situācija bija nobriedusi - gan no augšas, gan no apakšas. Skaitļi runā daiļrunīgi paši par sevi. Tur nav komentāru.. Nevar teikt, ka krīze radīja šo situāciju, tas nav tā. Demogrāfiskā situācija radīja, un zināmā mērā radīja mūsu pedagogu atalgojuma sistēma, jo tajā brīdī, kad parādījās iespēja paaugstināt skolotājiem algas - 2006. un 2007.gadā - vienīgais tobrīd pareizais veids bija atmaksāt it kā neatmaksātos pienākumus. Šie atmaksājamie pienākumi palielināja tarifikācijā stundu skaitu, tāpēc, ka citādi tos neuzskaita kā caur tarifikāciju, tāpēc it kā parādās, ka skolēnu skaits samazinās, bet pedagogu skaits nesamazinās. Tā nav - tarificēto stundu skaits pieauga, pateicoties algas palielinājumam, un patiesībā šis labais nodoms mūs noveda nekurienē," Koķe norādīja.
Viņa arī uzsvēra, ka, Latvijā līdz šim bija ļoti liels tādu skolu skaits - vairāk nekā 300 -, kur skolēnu skaits bija zem simta. "Ja tā ir pamatskola ar deviņām klasēm, tad iedomājieties, cik tur ir bērnu klasē un cik resursu tiek tērēts uzturēšanai," ministre minēja.
Problēma ar skolu tīkla optimizāciju bijusi vien tajā, ka finansējums nogriezts tik strauji. Līdz ar to modelētā situācija, kas iepriekš veikta virtuāli, bijis grūti realizēt.
"Nelaime bija tā, ka tad, kad reāli bija jāsāk iedzīvināt principu "nauda seko skolēnam", nauda samazinājās par 101 miljonu, tas ir milzīgs skaitlis. Protams, ka tie orientieri, kas tika doti pašvaldībām, patiesību sakot vairs nestrādāja, jo tā naudas summa bija pavisam cita," Koķe atzina, situāciju ilustrējot ar finansējumu pedagogu algām no septembra līdz decembrim - ja pērn šim mērķim vispārizglītojošajās skolās bijuši atvēlēti 79 miljoni latu, tad šogad tādam pašam laika periodam vien 37 miljoni.
"Tas ir vēl mazāk nekā uz pusi. Tad mēs nevaram izlikties, ka mēs varam izdarīt to pašu. Līdz ar to skolu tīkla optimizēšana un sašaurināšana ir objektīva realitāte," ministre vēl norādīja.