“Pēc tiesas sprieduma varēsim analizēt, vai Rīgas domes izpilddirektora lēmums par aizliegumiem nav bijis pārmērīgs un nesamērīgs,” sacīja Jansons.
Viņš pieļāva, ka kādu no pasākumiem tiesa varētu atļaut, kā tas notika arī pērn. Taču, ja ir skaidri zināms, ka pastāv risks drošībai, tad šādi pasākumi ir jāierobežo, uzskata tiesībsarga amatā ievēlētais Jansons.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas izpilddirektora vadītā Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija arī šogad aizliegusi rīkot visus 16.martā, Leģionāru atceres dienā, pieteiktos pasākumus, aģentūrai BNS pirmdienas vakarā apstiprināja Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.
Šāds lēmums pieņemts pēc Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņems biedrība „Daugavas vanagi Latvijā,” biedrība „Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa,” biedrība „Pilsoņu un nepilsoņu savienība”, biedrība „Latvijas Antifašistiskā komiteja”, biedrība „Simtgadnieku kustība” un privātpersona Pjotrs Gruca.
Paredzams, ka pasākumu pieteicēji, tāpat kā iepriekšējos gados, vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu. Tiesai tos būs jāpagūst izskatīt jau līdz 16.martam.
Jau vēstīts, ka 16.martā notiekošajam leģionāru gājienam un citiem pasākumiem ik gadu pievērsta pastiprināta mediju un sabiedrības uzmanība. Tas saistāms arī ar to, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija saistībā ar iespējamu apdraudējumu gan pērn, gan pirms diviem gadiem aizliedza pieteikto pasākumu norisi, taču vēlāk ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu tie tika atļauti.
Jansons oficiāli tiesībsarga amatā stāsies pēc zvēresta nodošanas, kas paredzēta 17.martā.