«Nekorekti runāt par niecīgo mazo nodoklīti. Varbūt pret budžetu kopumā tas ir mazs, cilvēkiem tas ir liels nodoklis,» Dienai teic Cēsu mērs Gints Šķenders, kura galds lūst no iedzīvotāju sūdzībām un lūgumiem, kam grūti samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Kolēģiem citās pašvaldībās situācija uz mata tāda pati. Vidējā lieluma Cēsu pašvaldībā NĪN nodokļa privātpersonu parāds jau pārsniedz 108 tūkstošus latu.
Cilvēki nespēj samaksāt un nemaksā, ir sarūgtināti, paliek aizvainoti, bet vienīgā «atriebība» valstij bieži ir - nodokļu tālāka nemaksāšana. Nekustamā īpašuma nodoklis tieši ir pēdējais, ko kāds grib maksāt. Daudzu pilsoņu NĪN parādi ir sasnieguši tādu apjomu, ka viņi ar saviem ienākumiem to samaksāt vienkārši nespēj. Cilvēks ir spiests zaudēt savu īpašumu, pārdot to par grašiem vai turpināt audzēt parādu. Citas izejas nav. Īpašumu reāla tirgus vērtība bieži ir tik zema, ka to nevar vai negrib atpirkt arī pašvaldība.
Toties kadastra vērtība ir augsta. Šobrīd Latvijā ir izveidojusies nenormāla situācija, kad kadastra vērtība daudzos gadījumos ir augstāka nekā reālā īpašuma vērtība.
Savukārt izplatīta prakse valstī ir reāli apdzīvotu ēku atstāšana jaunbūves statusā, izvairoties no nodokļa maksāšanas. Valstī ir tūkstošiem ēku, kuras netiek apliktas ar NĪN vienkārši tāpēc, ka tās nav reģistrētas.
Zemes kadastra sakārtošana ir Tieslietu ministra Aigara Štokenberga politiskā atbildība, kura pārraudzībā atrodas VZD, pirms sākas tā saucamā NĪN «reforma». Ir nepieciešama ievērojami diferencētāka pieeja zemes kadastrālās vērtības noteikšanā, kas pārāk daudzos gadījumos nav taisnīga. Lai par nākamo prioritāti nekļūst bezcerīgu parādnieku īpašuma nacionalizācija.