Kariņš: Visu panāk tas, kas uzdrīkstas
Jūs iepriekš neesat izrādījis īpašu interesi par Eiropas Savienības jautājumiem. Kāpēc kļuvāt par saraksta līderi?
Latvijai svarīgākais šobrīd ir pārvarēt ekonomiskās grūtības, kurās esam. Ir jautājumi, kas mums jāatrisina tepat iekšzemē, un ir jautājumi, kurus varam risināt caur Eiropas Parlamentu. Tur ir divas ekonomikas jomas, kas mūs tiešā veidā ietekmē negatīvi. Tās abas saistās ar diskrimināciju. Ir diskriminējoši noteikumi lauksaimnieku atbalstam. Kā Latvijas zemnieks var konkurēt kopējā tirgū, ja vācietim ir sešreiz lielāks atbalsts par to pašu, itālim ir pat līdz desmit, citām Eiropas valstīm - pa vidu. Latvijas zemnieks pēc visiem rādītājiem, ko esmu redzējis, ir pašā pēdējā vietā. Šī politika ir jāmaina. Tas panākams nākamajā piecgadu periodā. Mums jāpanāk, ka šī diskriminācija izbeigtos. Jāpanāk, ka vienotā tirgū nevar pastāvēt šāda diskriminācija.
Otrs diskriminējošais - mūsu direktīvu interpretācija bieži izrādījusies pārlieku stingra. Konkrēts gadījums transporta nozarē. Sanitārā robežinspekcija caur PVD, viņu prasības par atsevišķām noliktavām pārtikas kravām. Rezultātā mums prasības ir tik bargas, ka darbība lielā mērā ir pārcēlusies uz Lietuvu, Klaipēdu.
Tā ir mūsu pašu atbildība, kāpēc direktīvas ieviešam tik stingri, nevis EP.
Briselē pieņem un ievieš birokrāti uz vietas. Nav neviena posma, kas faktiski paskatās, kas tad īsti tā direktīva ir. Briselē ir pieejama informācija un dati, kā citas valstis to ievieš. Sekot līdz un mainīt direktīvu stingro ieviešanu.
Trešā joma, kas ir svarīga mūsu valstij, ir enerģētikas drošība. Mums ir jāargumentē un jāpanāk, ka ES ir vienota enerģētikas politika, caur kuru mēs varētu panākt lielāku neatkarību no Krievijas. Ja Eiropa ar 500 miljoniem runā vienotā balsī, tad spēks ir lielāks.
Tas, kāpēc kolēģi mani izvēlējās, – mums ir pilnīgi skaidrs uzstādījums. Tas lielā mērā ir tendēts uz ekonomiskiem jautājumiem. Man ir ne tikai politiskā pieredze kā Saeimas deputātam, kā ekonomikas ministram, kurš jau Eiropas Padomē ir strādājis, bet es brīvi runāju angliski, vāciski, es tajā vidē ļoti viegli orientējos.
Vai jūs redzat iespēju, kā, strādājot EP, mīkstinātu ekonomikas krīzes radītās sekas?
Ja mēs apskatāmies, kāda šajā ziņā ir Briseles loma, visi droši teiks – jā, tas ir tieši tas, kas jādara. Bet konkrēti atbildēt nevar. Mūsu krīzes apstākļos vēl jo sāpīgāka ir tā diskriminācija.
Mēs gadiem esam cietuši, bet uzplaukuma laikā to jūt mazāk. Palu laikā mēs neredzam, kas tajā upes apakšā ir. Kad nokrīt ūdeņi, parādās zari, kāda automašīnas riepa. Tas pats noticis mūsu ekonomikā. Tagad viss ir mazinājies, tagad mēs redzam tās pamatgrūtības, ar kurām visu laiku esam ņēmušies. Tā ir šī diskriminācija. Mums tagad paveras iespēja, it īpaši, ja ratificēs. Īrijā atbalsts Lisabonas līgumam aug, un tas ir svarīgi tādai mazai valstij kā Latvija. Tas palielinās nacionālā parlamenta līdzdalību lemšanā. Otrs - palielinās ES līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
EP mēs varam gūt ietekmi. Ja mani ievēl, es strādāšu EPP/ED grupā, kas ir lielākā un ietekmīgākā. Šķiet, viņi arī noturēs savas pozīcijas. Mums šobrīd ir viens līmenis Ministru padomē, ar Lisabonas līgumu mums būs vēl divi. Katrā vietā mums ir jābūt labākajiem cilvēkiem, kas var cīnīties attiecīgajā laukā.
Citi jūsu konkurenti min konkrētas lietas, ko vēlas izdarīt ekonomikas situācijas uzlabošanai, piemēram, Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu.
Vai jāmīkstina kritēriji, vai jāpanāk, ka Baltijas valstīm vienkārši būtu izņēmums šiem kritērijiem – tas varbūt pat ir reālāk. Tas ir, protams, ļoti no svara. Tā mums ir ātrāka iekļaušana Eiropā. Tas atņem visu valūtas svārstību risku un tās baumas, ka kāds kaut ko saka par Latviju vai ārzemēs, tas atņemtu visu šo risku un padarītu uzņēmējdarbības vidi stabilāku. Tā ir daļa no paketes.
Vēlos atgādināt, ka mūsu valstī ir vairāki instrumenti, kā ietekmēt lēmumus, kas arī Eiropā tiek pieņemti. Viens ir caur Ministru kabinetu, kur mēs to instrumentu jau esam apguvuši un tās iespējas mums reizēm ir lielākas, bet, ja nāk pie konkrētiem balsojumiem, tad mums tās iespējas ir mazas. Ar jauno Lisabonas līgumu nacionālā parlamenta un EP loma palielināsies. Es pats uzskatu, ka Baltijas valstīm, kuru kopējā ekonomika ir ļoti maziņa, iespējams, vieglāk būtu panākt izņēmumu, nekā mīkstināt Māstrihtas kritērijus. Vienai lielai ekonomikai ienākot iekšā ar pārmērīgi lielu budžeta deficītu vai ar grūtībām inflācijai, vai ar pārlieku lielu valsts parādu – tas varētu būt ekonomiski argumentēti. Iespējams, vieglāk būtu panākt izņēmumu.
Jūs minējāt enerģētikas politiku. Ko tieši konkrēti jūs vēlaties panākt Baltijas valstu neatkarības stiprināšanai?
Mūsu enerģētikas tirgus lielā mērā ir bijis izolēts. Viens elektrības pārvads ir uz Somiju no Igaunijas, tagad otrs savienos Zviedriju ar Baltijas valstīm. Gāzes sektorā esam kā aklā zarna. Latvijas gāzei ir monopoltiesības uz Inčukalna krātuvi līdz 2017.gadam. Tā apkalpo ne vien Latviju, bet arī Rietumkrieviju ziemas mēnešos, bet mēs esam visos procesos, kas notiek Eiropā. Latvijas gadījumā tā ir viena dziļa teorija. Viens ir panākt, ka šie savienojumi tiek īstenoti.
Par tiem jau ir politisks lēmums. Kas vēl?
Otrs, piemēram, Eiropai ir ļoti dažādi uzskati, kas attiecas uz Krievijas gāzi. Piemēram, Vācija grib uzbūvēt šo Nord Stream savienojumu, apejot Baltijas valstis un Poliju. Viņi sarunās ar Krieviju neņem vērā to, ko mēs domājam par šo jautājumu. Esmu ticies ar Vācijas parlamenta pārstāvjiem, ar E.ON. Viņi visi runā, ka diversifikācija ir augstākā prioritāte. Viņi risku mazina savā izpratnē, ka tik gāze, cik iepērk no Krievijas, viņi cenšas arī nopirkt no Norvēģijas. Mums nav tās alternatīvas. Vienotajai Eiropas enerģētikas politikai būtu jāņem vērā mūsu situācija. Lai Krievijai enerģētikas piegādē nepieaug īpatsvars. Mēs redzam, ka Krievija cenšas ietekmēt politiku ar Gazprom.
Bet vai mēs to pietiekami darām? Šobrīd tiek veidota ES enerģētikas uzraudzības aģentūra. Vairākas valstis ir pieteikušās, mēs nepiesakāmies, attaisnojoties ar krīzi. Vai mēs cīnāmies par savām interesēm?
Ja mēs padomājam par savas valsts pārstāvniecību kopumā, mums Briselē vien tas skaits sanāk pāri tūkstotim. Mūsu ārējā pārstāvniecība kopumā ir, manuprāt, pārāk kūtra. Esam likuši pārāk lielu uzsvaru uz to, ka iekļautos pirmo piecu gadu laikā. Nākamie pieci gadi mums ir jālieto, lai izceltos ar savām prasībām un uzstājību. Mums trūkst uzstājīgu cilvēku. Ja vēlamies iekļauties jebkurā struktūrā, tad zelta likums ir labāk to roku nepacelt, jo nocirtīs. Taču ir jāiet pret šo mūsu sabiedrībā iemācīto – jāpaceļ galva, jāpaceļ roka. Lai mēģina cirst, jāstāv pretim. Ja uzstāj uz interesēm, tad ir iespēja, ka kāds tās atbalstīs. Latvija klusē ļoti daudzos jautājumos, neiebilst.
2005.gadā, kad biju ekonomikas ministrs, notika PTO valstu ekonomikas ministru tikšanās. Debatēja par kopējiem tirdzniecības noteikumiem. Eiropas ministri mēģināja panākt kopējo viedokli, vai mēs esam par brīvāku tirdzniecību vai par ierobežotāku. Es sāku sarunas ar vairākiem valstu pārstāvjiem, ministriem. Atradu sabiedrotos pie britiem, čehiem, ungāriem. Mēs kopā strādājām, lai panāktu, ka kopējais lēmums ir par brīvāku tirdzniecību. Es aktīvi piedalījos un atceros, ka Ārlietu ministrijas darbinieki iebilda pret to, ka uzstājos un paužu viedokli. Var lietas panākt, ja grib.
Kad biju ekonomikas ministrs, kopā ar Valsts prezidentu devos vizītēs. Tad man uzkrita divas lietas. Mūsu ārlietu resors ir ar gudriem un spējīgiem cilvēkiem, kuri neuzstāj. Visu panāk tas, kas uzdrīkstas. Piemēram, Francijas prezidents Sarkozī. Cik liela ir Francijas ekonomika pasaules mērogā? Bet Sarkozī ir panācis to, ka Francija viena ir noteicēja. Visi rēķinās. Pat Savienotās Valstis rēķinās ar Franciju, kuru pirms pieciem gadiem neņēma galvā. Nekas jau nav mainījies. Francijas kopprodukts nav mainījies. Taču viņiem priekšā stāv viens ievēlēts politiķis, kurš uzdrīkstas ieņemt vadošu lomu.
Mēs nedrīkstam kautrēties ņemt vadošu lomu. Mums Eiropā nav jābūt teicamniekiem, mums ir jābūt uzstājīgiem. Esmu redzējis, ka to var panākt Laval lietā. Es tajā laikā biju ministrs. Divas reizes tikos ar Zviedrijas ekonomikas ministru, viņš ar mani runāja paceltā balsī. Es divas reizes sasaucu kopā mūsu Eiropas parlamentāriešus. Palīdzēju salīmēt, lai mūsu valstij ir kopīgs viedoklis un argumentācija, un mēs uzvarējām. Latvijai bija taisnība. Ja mēs būtu vienkārši klusējuši? Ne jau es viens to darīju, bet piedalījos tajā procesā.
Kas ir svarīgākās lietas, ko jūs varētu nosaukt vēlētājiem kā Jaunā laika eiroparlamentāriešu paveiktas?
Dombrovskis piedalījās tajā lēmumā, ka līdz 2013.gadam mainīja fondu atbalstu no 3,4 miljardien uz 4,5 miljardiem eiro. Dombrovskis strādāja budžeta komitejā. Tā šī lieta ir jāpanāk. Ne jau viens tur pieņem lēmumus, bet Valdis bija pašā argumentu centrā. Kušķis bija viens no autoriem komunisma nosodīšanas deklarācijai.
Vai jaunajam Eiropas komisāram jānāk no Jaunā laika?
Svarīgākais, lai cilvēks ir spēcīgs profesionālis, spējīgs strādāt savā sfērā un pārstāvēt mūsu valsti.
***
Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā?
Dace Akule, Providus Eiropas politikas pētniece
Programmas vērtējums - ***
JL programmā atradīsies kāds solījums gandrīz jebkuram vēlētājam — zemniekiem, jauniešiem, uzņēmējiem, pensionāriem, ārstiem un skolotājiem, jo JL sedz gandrīz visas sfēras, tai skaitā uzsverot aktuālās iedzīvotāju prasības arī pēc sociālākas Eiropas. Taču daļa solījumu ir nevis JL programma darbam EP, bet gan JL skatījums par Latvijas dalības ES uzlabošanu, piemēram, JL būs par ES vides prasību stingru ievērošanu, neatbalstīs ES likumu nepamatoti stingru interpretāciju utt. Visu šo daudz vieglāk īstenot, izmantojot valdības, nevis Eiropas Parlamenta tribīni.
Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents
Programmas vērtējums - ****
Ļoti pārskatāma programma ar skaidriem un konkrētiem uzstādījumiem ekonomikas, enerģētikas, sociālajā, izglītības, zinātnes un citās jomās. Iepriecina uzstādījums pret ģenētiski modificētu pārtiku un par bioloģisku lauksaimniecību. Salīdzinot deklarēto par sabiedrības iesaistīšanu un uzklausīšanu lēmumu pieņemšanā ar līdzšinējo darbību nacionālajā līmenī, var rasties jautājumi par to, kā tas tiks īstenots. Pārsteidz, ka viena no spēcīgākajām saraksta kandidātēm politoloģe Liene Liepiņa, kas EP aizsāka komunisma nosodīšanas un citas tēmas, ievietota sarakstā tikai 9.vietā.
Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors
Programmas vērtējums - ***
Labi strukturēta programma ar precīzi formulētiem uzdevumiem, it īpaši ekonomikas un sociālajā politikā. Piemēram, atbalsts lielākas ES budžeta daļas novirzīšanai ES fondiem, ES Baltijas jūras stratēģijas iekļaušanai ES budžetā, ES dalībvalstu tiesībām lemt par savu tiešo nodokļu politiku, kā arī "kopīgai ES enerģētikas politikai, samazinot energoatkarību no Krievijas", un "vienotai ES energoinfrastruktūras attīstībai". Nav aizmirstas godīgas konkurences iespējas Latvijas zemniekiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, taču kopējā ārpolitika un eiro ieviešana gan.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.