Ieņēmumu palielināšanu plāno nodrošināt, realizējot efektīvāku ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Īpašu uzmanību pievēršot nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī akcentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sadarbību ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.
Finanšu ministrijas izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10 %, tādējādi nodrošinot 2 miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1 % samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā. Tādējādi 10 % samazinājums attiektos uz 9,6 tūkstošiem tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, 1 % uz 32,3 tūkstošiem nodarbināto, bet 21 tūkstotim valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem netiks piemērota samazināšana.
A.Freidenfelds norādīja, ka, ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī tas, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās licences saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka ieviešot šādas uzņēmējdarbības licenzēšanu, papildu valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.
Tāpat tika piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī. Kā viens no budžeta konsolidācijas pasākumiem minēts arī nodokļa palielināšana azartspēlēm, tomēr, cik lielu summu valsts budžetā varētu iegūt, neviens pagaidām neminēja.