Vienotības frakcijas vadītājs un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis norādīja, ka šajā jautājumā valdības galvenais uzdevums ir veidot sistēmu tā, lai patērētājiem būtu iespējami zemāka elektroenerģijas cena. Tomēr tirgus neatvēršana nesakristu ar Eiropas Savienības (ES) direktīvā noteikto, ka cenai jābūt iespējami zemākai un jānodrošina konkurence, piebilda Zaķis.
Vienotības frakcijas vadītājs arī pauda, ka elektroenerģijas tirgū ir konkurence, līdz ar to būtu dīvaini liegt iedzīvotājiem iespēju izvēlēties. Vienlaikus Zaķis norādīja, ka tirgus atvēršana veicinātu atbalsta pārskatīšanu noteiktiem elektrības ražotājiem.
Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis šādu Pavļuta soli vērtē skeptiski, jo tas neveicinot virzību uz atjaunojamo un vietējo resursu izmantošanu. Līdz ar to šāds solis, viņaprāt, izskatoties "pēc Gazprom interešu lobēšanas". Risinājumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanai ir, taču nav zināms, vai kāds tos būtu gatavs izmantot.
Piemēram, OIK varētu samazināt uz termoelektrostaciju (TEC) ražotās elektroenerģijas rēķina, taču šādā gadījumā tiktu radīts nopietns caurums Latvenergo finansēs. Savukārt OIK samazināšana attiecībā uz privāto sfēru var radīt negatīvas sekas pēc pārmetumu saņemšanas par tiesiskās paļāvības neievērošanu, skaidroja Cilinskis. Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs piekristu atbalsta samazināšanai TEC jeb lielajām gāzes stacijām, kā arī slēgt iespējas saņemt valsts atbalstu tiem privātā sektora pārstāvjiem, kuri vēl nav sākuši to izmantot.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) izprot lēmumu par tirgus neatvēršanu 1.septembrī, jo ir nepieciešams samazināt valsts uzņemto saistību apjomu pret atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, kā arī elektrības ražotājiem koģenerācijas stacijās. Pašlaik saistību apjoms veidojot 12 miljardus latu, un daļa no tiem izveidojusies bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) laikā. Dombrovskis aicināja Ekonomikas ministrijā (EM) uzzināt, cik ilgā laikā minētās saistības Latvijai jāizpilda.
EM Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju aprīlī informēs par scenārijiem, kādā veidā samazināt valsts solīto atbalstu ražotājiem, kuri pašlaik gūst ļoti lielu peļņu. Ja tas netikšot darīts, tad aprēķini rāda, ka 2020.gadā iedzīvotājiem maksa par elektroenerģiju pieaugs par 54%, bet ražotājiem par vairāk nekā 70%.
Jau ziņots, ka Pavļuts vairs nav gatavs valdībā virzīt jautājumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 1.septembra.
"Vēlreiz rūpīgi izanalizējot visus faktorus un OIK pieauguma riskus, šobrīd neesmu gatavs valdībā strauji tālāk virzīt jautājumu par elektrības tirgus pilnīgu atvēršanu līdz brīdim, kamēr neesam raduši un vienojušies par efektīviem risinājumiem OIK saistību samazināšanai. Lai arī vidējā termiņā Latvijai ir jāvirzās uz tirgus atvēršanu, pagaidām ar regulētā tarifa palīdzību varam labāk pasargāt mājsaimniecības no elektrības izmaksu kāpuma jau šogad," uzsver ministrs.
Mājsaimniecības, kuras vēlas un ir tam gatavas, jau tagad elektrību varot pirkt brīvajā tirgū. Savukārt obligāta pienākuma noteikšana pirkt elektrību brīvajā tirgū visām mājsaimniecībām varētu radīt neprognozējamas sociālekonomiskās sekas. "Šāda rīcība būtu bezatbildīga," uzskata Pavļuts. Viņaprāt, vispirms valdībai jāizlemj par risinājumiem OIK samazināšanai, un tikai tad iespējams turpināt virzību uz mājsaimniecību dalību brīvajā elektrības tirgū. Brīvais elektrības tirgus nozīmē, ka elektrības cenu mājsaimniecībām noteiktu piegādātāju konkurence tirgū un mājsaimniecībām nebūtu pieejams regulētais AS Latvenergo elektrības tarifs.
Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja 18.februārī akceptēja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz atvērt tirgu mājsaimniecībām no šā gada 1.septembra. Izskatot šo jautājumu, vairākiem ministriem radās bažas, vai mājsaimniecībām pēc tirgus liberalizācijas 1.septembrī neaugs tarifi. Grozījumi vēl jāskata valdībā un vēlāk - Saeimā.
Iepriekš EM Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām teica, ka gala termiņš, kad jābūt spēkā mājsaimniecību elektrības tirgus atvēršanai nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ir aprīļa sākums.
EM atgādina, ka starpministriju darba grupai, kurā ir Ekonomikas, Tieslietu, Labklājības, Finanšu ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji, priekšlikumi OIK samazināšanai jāsagatavo līdz 1.aprīlim. Pēc tam tie tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā, lai iespējami ātrāk pieņemtu nepieciešamos valdības lēmumus un tos ieviestu dzīvē, novēršot turpmāku OIK izmaksu pieaugumu Latvijas patērētājiem un izveidojot kompensācijas mehānismu mazturīgākajām sabiedrības grupām un energoietilpīgākajiem uzņēmumiem.