Līdz šī gada 9. februārim ir apstiprināts jau 321 pieteikums.
J.Āboliņš norādīja, ka kopumā iedzīvotāju atsaucība, risinot savas finanšu grūtības maksātnespējas ceļā ir neliela, jo pēc komercbanku datiem 2009. gada septembrī 820 000 Latvijas iedzīvotāju bija parādsaistības.
“Ņemot vērā Latvijas Komercbanku asociācijas konsultanta Kazimira Šļakotas izteikumus par to, ka kavētas parādsaistības varētu būt apmēram 30% no šiem iedzīvotājiem, jāsecina, ka pagaidām tikai 0,001% no viņiem ir uzsākuši maksātnespējas procesu, bet, cerams, ka viņu piemēram sekos arī citi, jo pagaidām nekas neliecina, ka darba samaksa lielai sabiedrības daļai šinī valstī varētu palielināties,” piebilda J. Āboliņš.
Apvienība uzskata, ka statistika Maksātnespējas reģistrā apliecina, ka beidzot ir radīts likums, kas reāli “strādā” cilvēku labā un iedzīvotāji to izmanto. Jurists skaidroja, ka šobrīd lietas izskata arī tādās tiesās, kur iepriekš šādi pieteikumi netika skatīti, piemēram, Alūksnē un Gulbenē.
LAKRA jurists apliecināja, ka iepriekš maksātnespējas procesu izvēlējās veikt uzņēmēji un nekustamo īpašumu attīstītāji ar lielām parādsaistībām un vairākiem īpašumiem, kas varēja atļauties ik mēnesi apmaksāt administratoru atalgojumu 180 latu apmērā, tad šobrīd vidējais „maksātnespējīgais” ir ar vienu nekustamo īpašumu un ienākumiem, kas ir kritušies līdz 200 latiem mēnesī.
J. Āboliņš precizēja, ka aptuveni 20% cilvēku, kuri izvēlas sākt maksātnespējas procesu, bankas jau ir atņēmušas īpašumus. “Diemžēl arī jāpiebilst, ka lielākajai daļai no cilvēkiem, kuri izvēlas uzsākt procesu, iemesls ir tieši ievērojams darba algas samazinājums,” uzsvēra J. Āboliņš.