LTV un LR budžeti, kas ietver gan valsts dotāciju, gan pašu ieņēmumus,
rāda atšķirīgas tendences — LTV šogad piedzīvojusi kritienu zem
2006.gada līmeņa, LR budžets, kas pieaudzis krietni lēnāk nekā LTV, ir
tikai nedaudz mazāks nekā 2007.gadā, taču jāņem vērā, ka šo gadu LR
sāka ar nestabilu finanšu situāciju un pērn uzkrātu 0,8 miljonu latu
parādu.
Dati par atalgojuma fondu rāda citu ainu — nozīmīgāku kritienu
piedzīvojis LR. Tas atgriezies posmā starp 2006. un 2007.gadu, un
saskaņā ar LR oficiāli sniegto informāciju darbinieku algas samazinātas
vidēji par 30%. LTV darba samaksas fonds joprojām ir pat nedaudz
lielāks nekā 2007.gadā, jo pērn piedzīvojis lēcienu par teju 1,2
miljoniem latu. LTV skaidro, ka naudas kļuvis vairāk, jo palielināta
speciālā budžeta dotācija atalgojuma fondam un notikuši vairāki lielie
pasākumi — Dziesmu svētki, Latvijai 90, kā arī LTV veidoja seriālu
Neprāta cena.
Mazāku algu saņem tie radošie darbinieki, kuriem maksā par
nostrādātajām stundām un kuriem ir mazāk projektu, pārējo atalgojums
palicis nemainīgs. Kā norāda G.Līdaka, ja salīdzina ar privātajiem, LTV
saviem darbiniekiem maksā pat samērā lielas algas. Joprojām 53 LTV
štata darbinieki saņem atalgojumu, kas pārsniedz 1000 latu uz papīra.
11 darbinieku atalgojums pārsniedz 1500 latu. Dienai zināms, ka,
piemēram, abu LTV kanālu direktoriem, mārketinga direktoram, ziņu
dienesta vadītājam atalgojums ir 1650—1750 latu robežās. Vairāk nekā
2500 latu LTV saņemot vairs tikai Kas notiek Latvijā? autors Jānis
Domburs, jo LTV ģenerāldirektora Edgara Kota alga tika samazināta uz
2400 latiem. Salīdzinājumam — LR visi atalgojuma cipari ir zem 1500
latiem.
Vērtējot LTV un LR optimizācijas iespējas, auditori norādījuši uz vairākām pozīcijām, kur abi mediji vēl varētu ietaupīt. LR šogad līdz jūlija vidum bija atbrīvoti 29 darbinieki, kas nav desmitā daļa no visiem darbiniekiem. LTV darbinieku skaita samazinājums ir jūtamāks — šogad darbu zaudējuši 83 cilvēki jeb apmēram 15% no visiem darbiniekiem. Tomēr arī tur ir rezerves. Aplūkojot LTV struktūru, var redzēt, ka tur darbs organizēts pēc principa "priekšnieks priekšnieka galā" — ir daudz nodaļu, un katrai savs priekšnieks.
(žurnālistes Vitas Dreijeres rakstu "Priekšnieks priekšnieka galā" lasiet šodien laikrakstā "Diena")