Lats litrā. Par ko?

Var redzēt, ka tirgus tikai novājinās. Sajūta ir tāda kā Dienvidāfrikas pitonam, kurš ir aptinies ap siltu ķermeni un lēnā garā pataisa to aukstu.» (nozare.lv)«Lata litrā» pieminēšana jau ir izsaukusi diskusiju vētru sabiedrībā. Premjers paspējis pataisnoties, ka valdība neko nevarot darīt, lai samazinātu cenu, jo to degvielai nosakot augstā cena pasaules biržās. Tā ir taisnība, tomēr tikai pa pusei. Gandrīz pusi – 48% – no tās degvielas cenas, ko samaksājam benzīntankā, veido tieši valsts iekasētie nodokļi, un tikai 45% ir degvielas tirgus cena. Benzīna akcīzes nodoklis no 1. jūlija tiks palielināts vēl par diviem santīmiem, savukārt akcīzes atlaide biopiedevai dīzelim – atcelta. Nodokļu paaugstināšana automātiski darīs savu.Degvielas tirgotāji stipri apšauba, ka valsts ir ieguvusi, paceļot PVN no 18% uz 22%, jo tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies, cilvēki kā nekad taupa, bet nelegālās degvielas apjoms pieaug – lēš, ka tie ir 40%. Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirdzniecības segments iemaksā ap 12% no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem. Valsts kasē ienāktu papildu desmiti miljoni latu, ja ēnu daļu varētu samazināt.Nodokļu celšana ēnu ekonomiku gan tikai stiprina, bet iedzīvotāju vēlmi maksāt nodokļus mazina. To mazina arī valdības negodīgā rīcība ar nodokļos iekasēto naudu. Likums noteic, ka 80% no degvielas akcīzes nodokļa, ko katrs autobraucējs samaksā, ir jānovirza autoceļiem. Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers ir iesniedzis prasību Satversmes tiesā, jo autoceļiem garantētā nauda ir 220 miljoni gadā, bet valdība no ceļu fonda ir izņēmusi 140 miljonus, ceļiem atstājot tikai 80 miljonus latu. Pašvaldību ceļiem ir paredzēti 25%, kas autoceļu fondā atlicis pēc valdības «aizņemšanās». Valdība rīcībā ar budžetu ir zaudējusi jebkādas robežas attiecībā pret pilsoņiem. Lauku ceļi ir briesmīgi, Rīgas ielas ir briesmīgas, bet visas pašvaldības kopā ceļiem saņem 20 miljonus likumā «garantēto» 55 miljonu vietā.Savukārt lats litrā tiek minēts kā kārtējā «psiholoģiskā robeža», kas būs jāpārvar Latvijas iedzīvotājam. Benzīna cenas «psiholoģisko robežu» cilvēkam būtu vieglāk pārkāpt, ja valsts godīgi labotu ceļus, nevis vienkārši iegrābtu kabatā.