SVF valde nodomu vēstuli varētu apstiprināt 12.februārī, kad ir ieplānota SVF valdes sēde.
Vēstuli parakstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), finanšu ministrs Einars Repše (JL), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane.
Papildu saprašanās memorands ar Eiropas Savienību (ES) ir iekļauts kārtējā Ekonomikas un finanšu komitejas darba kārtībā un tiks izskatīts 3.februārī, lai saskaņā ar noteikto procedūru saņemtu visu ES dalībvalstu atbalstu, informē FM.
Papildu saprašanas memorandu no Latvijas puses parakstīs V.Dombrovskis, E.Repše, I.Rimšēvičs, kā arī I.Krūmane, savukārt no ES puses – ES ekonomikas un monetāro jautājumu komisārs.
Jau vēstīts, ka Saeima pilnvarojumu valdībai parakstīt vienošanās dokumentus ar starptautiskajiem aizdevējiem deva ceturtdien sēdē. Viena no koalīciju veidojošajām partijām Tautas partija gan iebilda pret pilnvarojuma došanu lēmumprojekta veidā, uzskatot, ka tam jābūt likumprojektam, taču ar opozīcijas deputātu balsīm valdības ierosinājums tomēr tika atbalstīts.
Piektdien premjers gan uzdevis izstrādāt likumdošanas risinājumus valdības un parlamenta sadarbībai starptautisku valsts aizņēmumu gadījumos. Tieslietu ministram Marekam Segliņam (TP) uzdots izveidot ekspertu darba grupu, lai izstrādātu un līdz 26.februārim iesniegtu izskatīšanai valdībā nepieciešamo tiesisko regulējumu.
V.Dombrovskis savā rezolūcijā aicina profesionāli izvērtēt visus līdz šim paustos viedokļus un risinājumu variantus, arī šī gada 8.janvārī pausto Tieslietu ministrijas (TM) vēstulē "Par Latvijas starptautisko aizņēmumu EUR 7,5 miljardu apmērā", kā arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli "Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmuma saņemšanai". Premjers rezolūcijā atsaucas uz nepieciešamību nodrošināt Satversmes tiesas spriedumā teikto par mandātu valdībai uzņemties šādas saistības.
Līdz šim TM norādījusi vairākus risinājuma variantus, informē premjera pārstāvji. Tai skaitā, virzot konkrēto jautājumu kā atsevišķu likumdošanas iniciatīvu, sniedzot Ministru prezidenta vai finanšu ministra ziņojumu Saeimai, paredzot šādu iniciatīvu virzīšanu Saeimas komisijai vai ne mazāk kā desmit deputātiem, vai arī "[..] viens no iespējamajiem risinājumiem būtu detalizēta regulējuma iekļaušana Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas attiektos un komplicētiem aizņēmumu darījumiem."
Pēc premjera aicinājuma darba grupā iekļaujami pārstāvji no FM, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī visu parlamentā pārstāvēto partiju deleģētie locekļi.