Viņš arī atzina, ka Eiropas Savienībā arī nav nevienas citas valsts, kur pat trīs ceturtdaļas studentu paši maksātu par studijām. Eiropā valsts augstākajai izglītībai no iekšzemes kopprodukta tērējot vidēji divus procentus, bet Latvijā pat treknajos gados tērējusi vien 0,7 procentus. Uz jautājumu, ka LU ir fakultāte, kur topošajiem maģistriem studiju maksa ir ap 1000 latiem gadā, bet lekcijas notiek tikai reizi nedēļā, M.Auziņš atbildēja: “Ja šāda situācija tiešām ir, tā ir problēma. Pēc visiem normatīviem studentam būtu jābūt 40 stundu darba nedēļai, no kurām 20 ir kontaktstundas. Ja ir tikai dažas lekcijas nedēļā, tas ir pretrunā ar akreditēto studiju programmu, tas ir studiju disciplīnas pārkāpums.”
LU rektors aizstāv ideju par augstskolu apvienošanu. Viņš min, ka Latvijā ir 60 augstākās izglītības mācību iestādes, bet akadēmiskais personāls tikai aptuveni 6000, kas nozīmējot, ka tikai 40 procentiem ir doktora grāds. “Tas liek domāt, ka ne tikai materiālo, bet arī akadēmisko resursu mums nav daudz vairāk, kā būtu nepieciešams vienai lielai, labai, konkurētspējīgai augstskolai.”
Viņaprāt, viens no variantiem būtu pāriet uz tādu universitāšu sistēmu,
kāda darbojas ASV. Piemēram, ir Kalifornijas universitāte, kurā
ietilpst Kalifornijas universitāte Berklijā, Kalifornijas universitāte
Losandželosā un vēl 11 pilsētās. Šīs universitātes ir relatīvi
autonomas. “Dažādas biznesa vadības studiju programmas piedāvā pat 12
valsts augstskolas, informācijas tehnoloģiju studijas piedāvā astoņas
valsts augstskolas. Ja būtu viena organizatoriskā struktūra, kas spētu
koordinēt studiju programmu piedāvājumu, šīs lietas varētu sakārtot un
novērst dublēšanos. Katru programmu varētu apgūt tajā augstskolā, kur
to iespējams darīt visaugstākajā līmenī. Vienā jomā spēcīgāka ir
Daugavpils universitāte, citā – kāda Rīgas augstskola, citā – vēl
kāda,” apvienošanās ideju aizstāv M.Auziņš. Viņš teica, ka mērķis nav
izveidot studiju monopolu, jo “ja studentu neapmierina kādas studiju
programmas kvalitāte Latvijā, viņš var doties studēt uz ārzemēm”.
Reitingā, kas atspoguļo labākās augstskolas Baltijā, parādās trīs
Igaunijas augstskolas, trīs Lietuvas, bet no Latvijas tajā esot tikai
LU, turklāt aiz Igaunijas un Lietuvas. Pasaules kontekstā Latvijas
augstākās izglītības izskatoties vēl sliktāk.
“Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 4000 augstskolu, tikpat daudz ir Eiropā. Pasaules nopietnākajos augstskolu reitingos, piemēram, Šanhajas vai "The Times" reitingā, nav ietverta neviena Baltijas augstskola. Pats lielākais ir Webometric reitings, kas klasificē 6000 pasaules augstskolu. LU šajā reitingā ir aptuveni tūkstošā vietā, Rīgas Tehniskā augstskola ir aiz divtūkstošās vietas. Latvijas droši vien spēcīgākā privātā augstskola "Turība" ir aiz četrtūkstošās vietas. Tātad arī pasaules kontekstā redzam, ka mums ir nopietnas problēmas, un daudzas lietas ir jāmēģina vērst par labu.”