"Es nesaku, ka tai ir jābūt amnestijai, bet to, ka ir jādomā, kā tikt galā ar visām šīm lietām," db.lv šodien norāda J. Maizītis. Ģenerālprokurora ieskatā, pamatnoteikums būtu, ka tas attiektos uz nodokļu nemaksāšanas faktiem, kas notikuši līdz noteiktam termiņam pagātnē. "Mēs varam runāt tikai par to, kas ir noticis iepriekš, tas ir tas galvenais princips. Es nekādā ziņā nevienu brīdi neuzstāšos par to, ka nodokļus var nemaksāt, kategoriski nē, bet ir jautājums, kā valstij rīkoties situācijā, kad nepabeigto lietu vadzis ir pārpilns," savu domu skaidroja J. Maizītis.
Ģenerālprokurora ieskatā varētu būt vairāki juridiskie mehānismi, kā šo problēmu atrisināt. "Tai jābūt sabiedriski politiskai un juridiskai diskusijai, šādi runājot, es aicinu, lai par to izsakās politiķi, juristi un meklētu izeju," uzsver J. Maizītis. Viņaprāt, kritērijs, lai lemtu par šādas krimināllietas izbeigšanu, varētu būt, piemēram, nesamaksāto nodokļu summa, vainas atzīšana no uzņēmēja puses un gatavība atmaksāt valstij kaut daļu no nodokļu parāda.
Finanšu policijā un Ģenerālprokuratūrā ir sakrājušies daudz nepabeigtu lietu par izvairīšanos no nodokļu samaksas, bet daudzi uzņēmēji, pret kuriem tās ierosinātas, šajā ekonomiskajā situācijā ir vai nu bankrotējuši, vai palikuši bez naudas.
Vēl viens šīs problēmas aspekts esot bīstamība, ka aiz nepabeigto lietu atlikuma izmeklētāji var mēģināt "paslēpt neko nedarīšanu".
"Aiz šī lielā lietu atlikuma tīri cilvēciski ir iespēja paslēpt neko nedarīšanu. Ja Finanšu policijā izmeklētājam lietvedībā ir 30-40 lietas, viņam vienmēr būs arguments, ka viņš netiek galā ar darbu. Darba apjomam ir jābūt pārskatāmam," uzskata ģenerālprokurors.