Savukārt vietējā varā ietekmīgākā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas ir arī premjera partija, pret šo piedāvājumu ir rezervēta. Tās programmā ir paredzēts "īstenot policentrisku reģionu attīstību, atbalstot pilsētu un lauku ekonomisko un sociālo sadarbību". Taču ZZS kā vienu no savām prioritātēm ir pieteikusi VARAM vadības pārņemšanu.
Tagad ministriju vada Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) ministrs Kaspars Gerhards, kurš Saeimas vēlēšanās nekandidē, taču būtu gatavs šo amatu saglabāt arī nākamajā valdībā. "VARAM ir mūsu prioritāte," Dienai apstiprināja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA). Viņaprāt, ilgstoši nevar būt tāda situācija, ka tik liels skaits pašvaldību vairs neatbilst novadu izveidošanas kritērijiem – līdz ar to tās nespēj nodrošināt uzņēmējiem pievilcīgu vidi un infrastruktūru, tāpēc teritorijā samazinās darbavietu, bērnu skaits, tiek likvidētas skolas.
Gerhardam neizdevās
Pirms gada Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā Alūksnē Gerhards sacīja: "Jūs varat mani nosvilpt no tribīnes, bet tas notiks tāpat un notiks ļoti ātri. Domāju, ka Latvijas valstiskuma 110. gadadienu 2028. gadā mēs sagaidīsim ar 20 līdz 30 pašvaldībām."
Jau pirms tam Gerhards bija piedāvājis valdībai turpināt administratīvi teritoriālo reformu. Līdzīgs priekšlikums bija iekļauts arī koalīcijā pārstāvētās Vienotības simtgades plānā, kuru pa šo laiku jau nomainījuši citi plāni. Taču viedoklis par nepieciešamību nelielajiem novadiem iekļauties lielākā teritorijā partijai nav mainījies. ZZS partneru vēlmei steidzināt novadu apvienošanu nepiekrita, pret to ir iebildusi arī LPS, kuru vada Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis Gints Kaminskis. LPS nobremzēja arī VARAM sagatavoto kompromisa piedāvājumu par sadarbības teritoriju izveidošanu, neredzot projekta lietderību, jo pašvaldības jau sadarbojas pēc savas iniciatīvas.
Projekta autoru mērķis bija iezīmēt teritorijas, uz kuru pamata nākotnē varētu veidot lielākus novadus.
Tiesa, arī ZZS iekšienē domas dalās. Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdis Edgars Tavars Dienai sacīja: "Pašvaldību reforma ir jāturpina, bet tas jādara gudri. Pašvaldību skaits ir jāsamazina, un mazie novadi ir jāpievieno stiprākajiem. Taču, lai saprastu, kā to darīt, ir jāveic rūpīga analīze."
Tieši tās trūkums visbiežāk ir minēts kā iemesls, kāpēc nevar turpināt reformu, ja nav noskaidrota esošā situācija. Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka vispirms vajadzētu izvērtēt, vai visi novadi tiek galā ar tiem paredzētajām funkcijām. Turklāt likumā joprojām nav noteikta kārtība, kādā pašvaldības apvienojas, atgādināja premjers. Kučinskis Dienai teica: ja viņam būs iespēja vadīt arī nākamo valdību, tās deklarācijā neplāno piedāvāt "punktu par pašvaldību apvienošanu, tā nav mūsu prioritāšu pirmajā pieciniekā". Valdības vadītājs uzskata, ka daudz ko nosakot pašvaldības vadītāja personība, jo esot spēcīgi vietējie līderi, kuru vadībā arī nelielie novadi sekmīgi strādājot un attīstoties.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 30. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
TrollisJT
Buba
Corbie