Dejotājiem un dziedātājiem
nav ieteicams ilgi uzglabāt konditorejas izstrādājumus, gaļas un
zivju ēdienus, piena produktus, jau pagatavotus cieti saturošus
produktus,
piemēram, rīsus, putraimus un makaronus, kā arī salātus ar majonēzi
un krējumu. Karstā laikā tie bojājas īpaši ātri, tādēļ pastāv
lielāks risks saslimt ar zarnu trakta infekcijām, brīdina NMPD. To
simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja, kā arī paaugstināta
ķermeņa temperatūra.
Lai uzmanītos no karsējošās
saules vienmēr jānēsā galvas sega un jālieto saules aizsargkrēmi.
Par saules dūrienu var liecināt galvas sāpes un reiboņi, pēkšņa
ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, miegainība , kā arī slikta
dūša vai pat vemšana. Sliktākajos gadījumos saulē pārkarsušam
cilvēkam var sākties krampji un zust samaņa. Parādoties šādiem
simptomiem, mediķi rekomendē vērsties pēc palīdzības kādā no
pasākumu norises vietās izvietotiem medicīnas posteņiem.
Svētku dalībniekiem ir jāizvēlas apģērbs, kas ne tika būtu piemērots karstajam laikam, bet arī pasargātu no ērcēm, uzturoties zaļajā zonā. NMPD iesaka nēsāt gaišu apģērbu, uz kura vieglāk pamanīt ērces. Tāpat bikšu gali jāliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt pieguļošai, apģērba augšdaļa jāliek biksēs vai svārkos. Ja tomēr ērce ir piesūkusies, tā nekavējoties jāizvelk un jāturpina vērot sava pašsajūta, jo ērce var būt inficēta ne tikai ar encefalītu, bet arī Laima slimību, pret kuru nav iespējams vakcinēties.
Kopumā Dziesmu svētku laikā dažādās svētku norises vietās pastāvīgi dežūrēs vairāk kā simts NMP dienesta mediķu, tostarp neatliekamās medicīnas ārsti, bērnu reanimatologi, bērnu traumatologi, bērnu intensīvās terapijas māsas u.c speciālisti. Papildus tam svētku norises vietās pirmās palīdzības sniegšanai NMP dienests ir piesaistījis arī sertificētus pirmās palīdzības sniedzējus no Latvijas Sarkanā krusta.
Kopumā visā svētku norises laikā, atbilstoši pasākumu grafikam, medicīnisko palīdzību varēs saņemt 85 NMP dienesta izveidotajos posteņus. Medicīnisko palīdzību atradīsiet, ja meklēsiet lielu baltu balonu ar sarkanu krustu, dzeltenu telti vai ātrās palīdzības mašīnu.
Mediķi dežurēs uz vietas svētku norises vietās gan Daugavas stadionā, Mežaparka Lielajā estrādē, Ķīpsalas izstāžu zālē, Vērmanes dārzā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgas kongresa namā, Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā u.c., gan arī svētku dalībnieku gājiena laikā.
Kā norāda NMP dienesta mediķi, iepriekšējo svētku laikā visbiežāk nācies palīdzību sniegt svētku dalībniekiem, kuri cietuši no karstuma, saules apdeguma, pārkaršanas, vispārēja vājuma, saaukstēšanās, sastiepumiem, mežģījumiem, nobrāzumiem, lūzumiem, gremošanas traucējumiem, insektu kodumiem, kā arī hronisku saslimšanu paasināšanās.