Jauno kārtību Labklājības ministrija (LM) sagatavoja, ņemot vērā valdībā apstiprināto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu.
Atbalstītais noteikumu projekts paredz, ka minimālā alga netiks piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem un citiem rādītājiem, bet tās iespējamās pārmaiņas vērtēs pēc ekonomiskās situācijas valstī un citiem rādītājiem. Katru gadu paredzēts izvērtēt ekonomisko situāciju valstī un izstrādāt priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru (ar precizitāti līdz latam) nākamajam periodam, analizējot Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas), kā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā).
Plānots, ka katru gadu līdz 1.jūnijam LM izstrādāto priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu un ieviešanas datumu nākamajam periodam iesniedz saskaņošanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. Priekšlikuma izskatīšanā padomē tiks pieaicināta arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Noteikumu projektā ir iekļauti pieci minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas pamatprincipi - minimālo algu pārskatīs vienu reizi gadā, tās ieviešanas datumu nākamajā kalendārajā gadā saskaņos ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā, valsts budžeta projekta izstrādes gaitā, ņemot vērā NTSP lēmumu, Ministru kabinets pieņems lēmumu par minimālās algas konkrēto apmēru nākamajā kalendārajā gadā.
Pārskatot minimālo algu, valdība pārskatīs no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī, kā arī likumprojektā par valsts budžetu nākamam gadam paredzēs minimālās algas paaugstināšanai nepieciešamo papildu finansējumu.
Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja vietnieka Egila Baldzēna priekšlikuma valdība arī vienojās, ka viens no parametriem minimālās algas apmēra noteikšanai būs iztikas minimums.
2010.gada novembrī 184,1 tūkstotim cilvēku darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas vai mazākā apmērā, tostarp privātajā sektorā - 157,5 tūkstošiem cilvēku un sabiedriskajā sektorā - 24,7 tūkstošiem cilvēku.