2010.gada izglītības budžetā vēl 20,9 miljonus latu paredzēts noņemt izglītības programmu nodrošinājumam.
Koķe gan uzsvēra, ka, ņemot vērā veiktās un vēl turpināmās skolu tīkla izmaņas, pedagogu algas nākamgad varētu vairs nesamazināt, darba samaksu noteiktajā apmērā - 255 latu par vienu darba likmi - izdošoties saglabāt un situācija normalizēšoties.
Otrdien intervijā laikrakstam Diena pat pieļāva - atsevišķiem pedagogiem atalgojums varētu palielināties. "Mums ir [zināms] tikai [2010.gada] bāzes finansējums, un pēc tā draudu skolotāju atalgojumam nav. Pat vairāk — varu pateikt, ka mums no 1.janvāra ir finansiālas iespējas apmaksāt pienākumus skolotājam, kādi viņam amatā ir, bet tikai pie nosacījuma, ka skolu tīkls tiek kārtots," sacīja T. Koķe. Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka atalgojums kādiem pedagogiem varētu būt lielāks nekā šobrīd, viņa atbildēja: "Katrā ziņā kopējais naudas apjoms būs lielāks nekā šajos četros mēnešos."
Ministre atzina - lai arī finansiālā situācija izglītības nozarē ir ļoti sarežģīta, tā nav sliktāka, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau paredzējusi. Jau šogad nozarē izglītības programmu nodrošinājumam noņemti 85 miljoni latu, bet mērķdotācijām pedagogu atalgojumam - 101 miljons latu.
"Situācija nav sliktāka, kā mēs paredzējām. Ir pozitīvi signāli, un mēs risināsim šo jautājumu," klāstīja ministre.
Vērtējot nākamā gada budžeta prioritātes, Koķe teica, ka turpināsies skolu tīkla restrukturizācija un skolu skaita samazināšana, turpināsies darbs pie skolēnu un skolotāju skaita proporcijas paaugstināšanas un izglītības kvalitātes un programmu uzlabošanas.
Ministrija turpinās darbu pie Latvijas izglītības un zinātnes eksportspējas veicināšanas, izceļot perspektīvākās jomas, kā arī nacionālo vērtību saglabāšanas un popularizēšanas, par piemēru ņemot nākamvasar notiekošos skolēnu dziesmu un deju svētkus.
Koķe pastāstīja, ka patlaban ministrijā saņemti 52 pieteikumi par skolu slēgšanu, apstiprināta 31 skolas slēgšana, bet reorganizācijai tiks pakļautas 115 skolas. Tiesa, aizvien vienīgais gadījums, kad skolas slēgšanu IZM nav saskaņojusi, ir Skrudalienas skolas saglabāšana esošajā veidolā.
Ministre arī centās kliedēt pedagogu vidū radušās bažas, ka no darba atbrīvojamajiem skolotājiem netikšot pilnvērtīgi izmaksāti atlaišanas pabalsti. Koķe gan nespēja precizēt, cik skolotāju rudenī paliks bez darba.
Savukārt, runājot par paveikto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
centrālā aparāta reorganizācijā, ministre minēja, ka IZM, izpildot
valdības prasību par 20% samazināt algas un 30% - darbinieku skaitu, šogad
ietaupīs 340 tūkstošus latu. Ar šīm darbībām ministrijas reorganizācija
nav beigusies un vēl tikšot rūpīgi izvērtētas tās "neraksturīgās
funkcijas, no kā vēl varētu atteikties".