Ministru kabineta komiteja iepriekšējā sēdē gan atlika šo noteikumu projektu skatīšanu, jo bija nepieciešama papildus saskaņošanas sapulce. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilda pret noteikumu projekta redakciju, norādot, ka nav paredzēts, ka Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru varētu veidot pašvaldība. LPS pauda bažas, ka turpmāk šī funkcija pašvaldībām tiks noņemta. LPS pārstāvji arī norādīja, ka, viņuprāt, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri izskatās pēc formāla veidojuma.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norādīja, ka tiek veidota jauna obligāta administrēšanas sistēma, kas pārņem daļu no pašvaldību obligātajām funkcijām, kas noteiktas likumā. LDDK ieskatā, nevalstiskajām organizācijām nevar deleģēt pašvaldības funkcijas un krīzes situācijās bērnu izņemšana no ģimenes jāveic pašvaldības sociālajiem dienestiem.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pirmdien uzsvēra, ka plānotie noteikumi ir "valsts intervence tajā pašvaldību atbildības sfērā, ar ko pašvaldības netiek galā". "Ja paredzēsim, ka Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus veidos valsts un pašvaldības - tā būs lieka birokratizācija. Ir pašvaldības, kas darbu ar krīzes situācijās nonākušiem bērniem veic labi, bet kopējā situācija tomēr neapmierina. Tagad notiek cīņa ar sekām. Pašvaldībām būtu jāstrādā ar cēloņiem un jāpaaugstina atalgojums sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesām, jo uz kopējā pašvaldību darbinieku atalgojuma pieauguma fona šīm darbinieku kategorijām algas nepalielina," uzsvēra Reirs.
Jaunie noteikumi paredz divus specializēto audžuģimeņu veidus - krīzes audžuģimenes, kurām jāuzņem bērns, tostarp zīdainis, no vardarbības cietušais un bērns ar funkcionāliem traucējumiem jebkurā diennakts laikā, kā arī specializētās audžuģimenes bērniem ar invaliditāti, kuriem izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Specializētās audžuģimenes statusu gan nevarēs iegūt abās specializācijās vienlaicīgi.
Noteikumi paredz arī Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidi. Centri sniegs atbalstu ne tikai specializētajām audžuģimenēm, bet arī esošajām audžuģimenēm, viesģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.
Jaunizveidotie Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri būs komersanta, biedrības vai nodibinājuma izveidotas institūcijas, kas piesaistīs jaunas audžuģimenes, aizbildņus, viesģimenes un adoptētājus, nodrošinās apmācības un psihosociālā atbalsta šīm grupām, nodrošinās audžuģimenes psiholoģisko izpēti, kā arī atlīdzības aprēķināšanu un izmaksu specializētajām audžuģimenēm un veiks citus atbalsta pasākumus.
Tāpat Audžuģimenes noteikumi nosaka audžuģimenes un specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanas un izbeigšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu ievieto audžuģimenē un specializētā audžuģimenē vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā, bērna un audžuģimenes, tostarp specializētās audžuģimenes tiesiskās attiecības un savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes un specializētās audžuģimenes sadarbības kārtību ar atbalsta centru un bāriņtiesu.
Savukārt, lai nodrošinātu jaunveidojamo atbalsta centru sniegto pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanu un pārraudzību, LM ar tiem slēgs līgumus, kuros iekļaus pakalpojuma pārraudzības un informācijas aprites kārtību, finanšu un statistikas pārskatu iesniegšanas nosacījumus, kā arī citus pakalpojuma sniegšanai būtiskus nosacījumus.
LM lēš, ka šo noteikumu kontekstā šī gada laikā darbu varētu sākt kopumā seši atbalsta centri, kuri sniegtu atbalstu 552 audžuģimenēm, tostarp 90 specializētām audžuģimenēm. Vienlaikus iecerēts, ka šī gada laikā 108 personas jeb vidēji 60 ģimenes būs saņēmušas apmācību audžuģimenes statusa iegūšanai, 162 personas jeb vidēji 90 audžuģimenes - apmācību specializētās audžuģimenes statusa iegūšanai.
Vienlaikus ministrija iecerējusi, ka noteikumi un papildu piešķirtais finansējums ļaus izveidot 90 specializētās audžuģimenes, tostarp 72 krīzes un 18 audžuģimenes bērniem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe. Šīm ģimenēm jābūt saņēmušām atlīdzību, kā arī vienreizēju mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensāciju, kas nepārsniedz 500 eiro.
Atlīdzības apmērs no šī gada par audžuģimenes pienākumu pildīšanu ir atkarīgs no audžubērnu skaita audžuģimenē, proti, par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu ģimene saņem 171 eiro mēnesī, ja audžuģimenē ievietoti divi bērni - 222,30 eiro, bet, ja ģimenē ir trīs un vairāk bērni, ģimene saņem 273,60 eiro mēnesī. Vienlaikus pabalsts bērna uzturam šogad bērniem līdz septiņiem gadiem noteikts 215 eiro apmērā mēnesī, bet bērniem no septiņiem līdz 17 gadiem - 258 eiro apmērā.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopto pārskatu par bāriņtiesu darbu 2017.gada decembra beigās valstī bija 6669 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, no kuriem speciālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā atradās 1037 bērni.
Pareizāk
pašvaldības=korupcija+izšķērdība
nekauņa