Šādu pārliecību otrdien Latvijas Radio pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība").
Viņaprāt, tagad būs mēģinājumi "kaut kādā veidā šo bin Ladena nāvi vai nu atriebt, vai parādīt, ka "Al Qaeda" joprojām ir funkcionējoša". Līdz ar to iespējami papildus uzbrukumi valstīs, kur nule norisinājušās vai vēl norisinās nemieri.
"Man personīgi šķiet, ka mēs varētu sagaidīt arī kaut kādus papildus uzbrukumus vai terora aktivitātes tieši šajās arābu valstīs, kur patreiz norisinājušās vai norisinās šīs revolūcijas, teiksim, Jemena, Ēģipte, Tunisija, Maroka, jo tās ir valstis, kur šis teroristu tīkls patiesībā strādā daudz nekontrolētāk, viņiem ir iespējams labāk vērsties vai pret tūristiem, vai pret eiropiešiem, vai pret patiesībām pašiem saviem musulmaņiem, jo šī radikālā organizācija ar samērā lielu naidu izturas arī pret tiem musulmaņiem, kas ir iecietīgi," skaidroja ministrs.
Tomēr viņš norādīja, ka Latvijas pārstāvji Afganistānā neatrodas bīstamākajā reģionā.
"Tas, kur viņi atrodas, tas nav patlaban pats bīstamākais Afganistānas reģions," uzsvēra ministrs. Vienlaikus gan viņš atzina, ka, protams, karavīriem jāievēro piesardzība, papildus jāpievērš uzmanība savai drošībai un "jātur acis vaļā". Tomēr Latvijas pārstāvju uzdevumi misijā nemainīsies.
Jau vēstīts, ka jaunā Latvijas kontingenta karavīru uzdevumi Afganistānā pēc vasaras vidus kļūs sarežģītāki un atbildīgāki. Afganistānas armijas apmācības un uzdevumu kontroles pienākumus Latvijas karavīri pēc jūnija, kad Afganistānā ieradīsies jaunais Latvijas kontingents, turpinās pildīt Farjabas provincē Norvēģijas vadītajā provinču atjaunošanas vienībā, aģentūrai BNS pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis.
Pašreizējā Latvijas kontingenta operacionālās sadarbības padomnieku grupa, kas pēdējos divus gadus Pakistānas pierobežā apmācīja Afganistānas armijas vienības, savu uzdevumu pērnā gada decembrī beidza.
Jaunā Latvijas kontingenta vienība kopā ar Afganistānas armijas karavīriem dosies dažādu uzdevumu izpildē Gormahas rajonā. Šī Latvijas vienība pēc savas būtības būs līdzīga norvēģu vienībai. Vienības virsnieki kopā ar norvēģiem apmācīs un kontrolēs vietējās armijas vienību ne vairs bataljona līmenī, kā tas bija līdz šim, bet vienu līmeni augstāk, proti, brigādes štāba līmenī.
120 karavīru lielās Latvijas vienības sastāvā būs ne tikai kājnieki, bet arī kaujas atbalsta vads, snaiperi, gaisa atbalsta kontrolieri un citi speciālisti, kas varēs sniegt nepieciešamo atbalstu uzdevumu izpildei. Kopējais Latvijas kontingenta karavīru skaits būs 175 karavīri. Latvijas virsnieks joprojām būs Norvēģijas vadītās provinču atjaunošanas vienības komandiera vietnieks.
Latvijas kontingentu rotācija notiks maijā un jūnijā.